Reidā ar būvvaldi: Dokumentu nebūšanas un 12 tūkstošus vērts dzīvoklis 'smilšu' namā  (104)

Portāls "Delfi" 7. martā pievienojās Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspektoriem reidā uz četriem objektiem, kas jau iepriekš nokļuvuši būvvaldes redzeslokā. Apmeklējām ēku Kuldīgas ielā, Čiekurkalna 7. šķērslīnijas 3 slaveno namu, "Martas Street hostel" un kādu daudzdzīvokļu namu Aleksandra Čaka ielā.

Pats pirmais apskates objekts ir ēka Kuldīgas ielā 45B, kuru būvvalde apseko jau otro reizi.

Uz ēkas un žoga uzlikti dzelteni un no ielas pamanāmi nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" reklāmas plakāti ar aicinājumu rezervēt dzīvokļus. Kā liecina informācija "Latio" mājaslapā, dzīvokļu cenas šajā īpašumā ir no 82 100 eiro. Iespējams iegādāties 20 dzīvokļus ar divām līdz piecām istabām. Šīs ēkas pirmajā stāvā atrodas bērnudārzs "Laumiņas rezidence", kurš gan meklē jaunas telpas, lai varētu drīzumā pārcelties.

SIA "Latio" valdes loceklis Aldis Riekstiņš portālam "Delfi" skaidro, ka ar dzīvojamās mājas projekta attīstītājiem SIA "Kuldīgas 45b" "Latio" ir noslēgts standarta starpniecības līgums: "Tā ir vispārpieņemta prakse, ka dzīvokļus un arī komercobjektus klienti var rezervēt pirms nodošanas ekspluatācijā un bieži vien pat projekta attīstības sākumstadijā." Celtniecības laikā visu dokumentu saskaņošana un būvniecības vai remontdarbu korekta veikšana ir projekta attīstītāja atbildība, atzīmē "Latio" valdes loceklis.

Kamēr ēkas pirmajā stāvā skan bērnu čalas un kūsā enerģija, tikmēr augstākajos stāvos notiek būvdarbi. Ēkā izdauzītas sienas, sanesti celtniecības materiāli.

Būvniecības likumā noteikts, ka ēku ir atļauts ekspluatēt arī būvdarbu laikā, ja to pieļauj būvdarbu dokumentācijā noteiktais, skaidro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāve Elīna Korba. Tiesa, vispirms nepieciešams par to pārliecināties būvniecības dokumentācijā, kurai jābūt pieejamai Rīgas pilsētas būvvaldē.

"BVKB pārstāvji ir veikuši ēkas ekspluatācijas kontroli un secināja, ka objektā, iespējams, notikusi patvaļīga būvniecība," norāda Korba. Pēc ēkas apsekošanas BVKB ierosināta administratīvā lietvedība par ēkas pārbaudē konstatētajiem apstākļiem.

Tāpat BVKB lūgusi Rīgas pilsētas būvvaldi sniegt informāciju, vai tās rīcībā ir būvniecības dokumentācija, pamatojoties uz kuru ēkā tika veikti būvdarbi, kā arī, lai noskaidrotu, vai ēkas uzraudzība ir BVKB vai Rīgas pilsētas būvvaldes kompetencē.

"Brīdī, kad BVKB pārstāvji apsekoja ēku Kuldīgas ielā 45b, tajā nenotika būvdarbi," uzsvēra Korba. Tiesa, tā kā""Delfi" iesniegtā informācija liecina par aktuāliem būvdarbiem, BVKB sola veikt ēkas ārpuskārtas apsekošanu.

Sākotnēji būvnieki ir izbrīnīti, kas ielaidis būvvaldes pārstāvjus ēkā. "Kāpēc šeit nedrīkst atrasties?' vaicā viens no strādniekiem, kuram būvvalde paskaidro, ka nav saskaņota nekāda veida būvniecība, līdz ar to ēkā apturēti un aizliegti jebkādi būvdarbi."To mūsu kantorī ''točna'' neviens nav teicis," apgalvo strādnieks. Pēc sarunām ar būvvaldi strādnieki tiek lūgti telpas atstāt, kā arī nodot informāciju savam pasūtītājam, lai vēršas Rīgas pilsētas būvvaldē, kur sakārtotu nepieciešamos dokumentus.

Kā portālam "Delfi" skaidro dzīvojamās mājas projekta attīstītāju SIA "Kuldīgas 45b" pārstāvis Dinārs Kolpakovs, sākotnējā iecere šajā objektā bija pārbūvēt bijušo ofisu ēku par dzīvokļu ēku, neiejaucoties būtiskās (nesošās) ēkas konstrukcijās – galvenajās, nesošajās sienās un pārsegumos. Iecerēta arī pārplānošana ar atbilstošo komunikāciju pievilkšanu. "Kā ir zināms, šādiem darbiem nav nepieciešams tehniskais projekts, bet gan remonta darbi iespējami, izmantojot saskaņotas apliecinājuma kartes," uzsver Kolpakovs.

Projektēšana uzsākta 2017. gada septembrī, un pirmā versija saskaņošanai iesniegta 2017. gada oktobrī. "Dažādu apstākļu dēļ, kuru skaitā ir gan regulāri papildus būvvaldes dokumentāli pieprasījumi, gan arī mūsu partneru aktivitātes trūkums, kopējais saskaņošanas process ir ievilcies līdz pat 2018. gada martam," pauž Kolpakovs.

"Biznesā laiks ir nauda, tāpēc, valdot pārliecībai, ka kuru katru brīdi saskaņosim nepieciešamo dokumentāciju, nolēmām veikt tos sagatavošanās darbus, kurus varam veikt bez būvatļaujas - griestu demontāžu, atsevišķu iepriekšējās ēkas pielietojuma elementu demontāžu (ventilācijas sistēmas, sanitārie mezgli utt.), grīdu demontāžu, kā arī atsevišķu inženiertehnisko komunikāciju nomaiņu pret jaunām - apkures sistēmas un citas lietas, kuras apliecinājuma kartēs (iesniegtas saskaņošanai) ir shematiski attēlotas. Citiem vārdiem – nomainīt veco pret jauno," apgalvo SIA "Kuldīgas 45b" pārstāvis.

Taujāts par to, kāpēc darbi tiek veikti bez būvvaldē saskaņotas dokumentācijas, Kolpakovs taisnojas: "Ne katram darbam ir vajadzīga saskaņota būvdokumentācija, un šobrīd no būvvaldes mēs neesam saņēmuši nekādus apliecinājumus vai atzinumus, ka veiktajiem darbiem vajadzēja būvatļauju. Lai nu kā – ja tā izrādīsies, esam gatavi novērst visas nepilnības," uzsver Kolpakovs, kurš arī piebilst, ka "atkārtotā būvvaldes apmeklējumā, saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju, netika konstatēti būvniecības darbi, bet gan cilvēki objektā, kuri veica uzkopšanu un savu instrumentu savākšanu no objekta".

Savukārt Kolpakova sacīto atspēko Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns – jau pirmajā apsekošanas reizē Kuldīgas ielā 45B apturēti un aizliegti jebkādi būvdarbi, par ko ir nosūtīts arī atzinums. Ekā iepriekš tika liegta jebkāda veida būvniecība, un tas attiecas arī uz šī gada 7. martā konstatētajiem būvdarbiem. "Apsekojot objektu šī gada 7. martā, redzējām, ka būvniecība ir turpināta, piemēram, veikti apdares darbi," uzsver Butāns.

Viņš arī atgādina, ka otrajā reizē būvniekiem tika uzdots pārtraukt būvdarbus, izsakot mutisku aizrādījumu, kas esot tas pats administratīvais akts. Būvvalde vēl gatavo apsekojuma atzinumu par otro reizi. "Kuldīgas ielā 45B nav saskaņota nekāda veida būvniecība, ne vienkāršota tipa būvniecība, kas neskar nesošās konstrukcijas, ne arī būvdarbi, kuru ietvaros tiek skartas nesošās konstrukcijas," apgalvo Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis.

Dodoties uz nākamo objektu Čiekurkalnā, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšniece Marina Kārkliņa atzīst, ka tas ir "vissāpīgākais objekts". Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 3 Rīgas pilsētas būvvalde kopš 2017. gada apseko jau piekto reizi.

Kartē redzama Čiekurkalna 7. šķērslīnijas 3 māja pirms ēkas uzlabošanas.

Par spīti tam, ka Čiekurkalna 7. šķērslīnijas 3 daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, dzīvokļi par 12 700 eiro joprojām tiek tirgoti sludinājumu portālā "ss.com", kā arī tie tiek piedāvāti īrei "Facebook" grupās.

Kā pērndecembra beigās novēroja portāls "Delfi", 18 kvadrātmetru dzīvoklis šajā ēkā tika izīrēts par 190 eiro. Vēlāk gan sludinājums tika ātri vien izņemts, jo Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvji vērsušies pie sludinājuma autora.

"Ja cilvēks, kurš pērk dzīvokli, domās, ka viņš nopērk to jaunā mājā – viņš smagi kļūdās," pauž Rīgas pilsētas būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis. Arī Belkovska kolēģi ir vienisprātis par cilvēku lētticību, pērkot un īrējot dzīvokļus šādā ēkā. "Sludinājumu portālā "ss.com" rakstīts, ka Čiekurkalna ēka ir mūra tipa. Tā ir koka ēka sliktā tehniskā stāvoklī," norāda Kārkliņa, piebilstot, ka šādi "cilvēks ir nopircis sev dzīvokli graustā".

Savukārt Kārkliņas kolēģis Edgars Butāns atzīst, ka šādā situācijā jaunie īpašnieki līdz ar savu īpašumu nopērk arī nepatikšanas. Satrupējušās koka ēkas konstrukcijas no iekšpuses slēptas ar ģipškartona loksnēm, bet no ārpuses apšūtas ar putupolistirola plāksnēm. Pie ēkas logiem var pamanīt ēkas patieso stāvokli – vecs koks, kurš irst. "Te var bērni nākt un jaukt to ēku nost kā smilšu pili," joko Butāns, norādot, ka koks ir tik ļoti satrupis, ka tā konsistence ir gluži kā milti. Tāpat šķirbas starp putupolistirola plāksnēm un koku ir tik lielas, ka var aizbāzt roku. Un ne miņas no sludinājumu portālu solītās mūra tipa celtnes.

"Čiekurkalna 7. šķērslīnijas 3 īpašnieki ir ārvalstnieki. Viņi klaji ņirgājas un nereaģē vispār," akcentē Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšniece. Portāls "Delfi" jau iepriekš ir vēstījis par šī bēdīgi slavenā nama nedienām – apturētajiem un patvaļīgi veiktajiem būvdarbiem, kā arī dokumentācijas nesakārtošanu un lietas nodošanu Valsts policijai.

Kā atklāj Kārkliņa, pašlaik Čiekurkalna ēkai ir ļoti daudz kopīpašnieku, kas iegādājušies dzīvokļus, jo tos noteikti vilinājusi nelielā cena. "Cilvēki redz, ka cena ir maziņa. Viņš iekrīt. Pat māja nav tik liela kā kopīpašnieku skaits," norāda Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšniece. Viņa arī mudina šos īpašniekus doties uz Rīgas pilsētas būvvaldi, lai mēģinātu risināt radušos situāciju. Nelielajās 20 kvadrātmetru istabiņās "uz pilnu klapi" tiek laisti īrnieki, kuri reida laikā būvvaldei atklāja, ka par 18 kvadrātmetru istabiņu maksā 150 eiro, kā arī vēl aptuveni 55 eiro par komunālajiem maksājumiem.

Sastaptie īrnieki arī pastāsta – nestrādā apkure, kā rezultātā nākas sildīties ar elektriskajiem sildītājiem. Reida laikā sastapām arī kādu kundzi, kura devās aplūkot Čiekurkalna 7. šķērslīnijas 3 ēku un neko nezināja par ēkas slikto tehnisko stāvokli. Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšniece Kārkliņa kundzei pastāstīja par objekta slikto tehnisko stāvokli un to, ka objekts vairākus gadus ir būvvaldes redzeslokā. "Kājas pār pleciem un prom," noteica sastaptā kundze, kura pateicās par informāciju.

Tā kā arī šoreiz būvvaldes iepriekš dotie norādījumi nav tikuši ņemti vērā – būvdarbi turpinās, kā arī ēka daļēji jau tiek ekspluatēta, tad būvvalde pēc šī reida informāciju par konstatēto nolemj sūtīt Valsts policijai (VP).

Kā portālam "Delfi" apstiprināja VP pārstāve Gita Gžibovska, saistībā ar notikušo VP ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 239. panta pirmās daļas – par būvdarbu veikšanu laikā, kad tie ir apturēti, trešās grupas būvē vai daudzdzīvokļu ēkā, ja būvdarbi apturēti sakarā ar to veikšanu bez būvatļaujas vai sakarā ar būvdarbu uzsākšanu pirms būvatļaujas nosacījumu izpildes.

"Par šādu pārkāpumu likumā paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods," norāda Gžibovska. VP pašlaik turpinās lietas izmeklēšana.

Čiekurkalna 7. šķērslīnijas 3 daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka nav vienīgā, kura Čiekurkalnā ir iemantojusi būvvaldes uzmanību. Netālu no 7. šķērslīnijas 3 atrodas arī citas ēkas, kas ir nonākušas pastiprinātā būvvaldes redzeslokā. Arī reidā tiek apskatīta ēka Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 2, bet viss liecina par to, ka dzīve šajos namos turpina kūsāt.

Kā stāsta Kārkliņa, ēkai Čiekurkalna 3. šķērslīnijā 2 būvvalde pat stiprinājusi klāt plakātu, kurā bijusi informācija, ka daļu no ēkas nedrīkst ekspluatēt, bet ēkas īpašnieki vai iedzīvotāji to vienkārši noplēsuši nost.

Jau ceturto reizi kopš 2016. gada būvvalde ir apsekojusi arī biroja telpas Martas ielā 9-37, Rīgā.

Arī šajā objektā būvdarbi veikti bez būvvaldē saskaņotas būvniecības dokumentācijas, kā arī telpas tiek ekspluatētas neatbilstoši to lietošanas veidam – kā hostelis. Reida laikā būvvalde vēlreiz pārliecinājās, ka dotie norādījumi par ekspluatācijas pārtraukšanu nav ņemti vērā – objektu ekspluatē kā hosteli.

"Par iepriekšējiem pārkāpumiem uzlikts 5000 eiro sods, kas jau nodots tiesu izpildītiem piedziņai," portālam "Delfi" norādīja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Uz objekta durvīm novietots uzraksts, kurš mudina pierakstīties hostelī tikai sākot no pulksten 13. Atverot galvenās durvis, skatam paveras hosteļa administratoru galds ar datoru, bet citās telpās ir istabiņas ar gultām, kurās bija iekārtojušies hosteļa apmeklētāji. Telpā izvietotas zīmes par ievērojamākajiem apskates objektiem Rīgā, lapiņas ar "Martas Street hostel" interneta paroli, kā arī informācija par brokastīm, klusuma ievērošanu pēc pulksten 23 un citām svarīgām lietām.

To, ka Martas ielā 9-37 aktīvi darbojas hostelis, var pārliecināties arī viesnīcu rezervēšanas portālos "Booking.com", "Hostel World", "Hostel Bookers". Tāpat informāciju var atrast citās interneta vietnēs ceļotājiem, piemēram,"Trip Advisor", "Airbnb" un citos. Kā vēsta informācija viesnīcu rezervēšanas portālā "Booking.com", tad, piemēram, guļvietu 12 vietīgā istabiņā uz vienu nakti var rezervēt par 5,40 eiro, bet divvietīgu istabiņu var rezervēt sākot no 15 eiro.

Hosteļa pārstāvji portālam "Delfi" skaidro, ka vairāku gadu garumā centušies saskaņot dažas nenesošas riģipša starpsienas, arhitekts ir izstrādājis projektu, tomēr projektu būvvalde nepieņem pat pēc vairākiem labojumiem un veiktām pieprasītajām procedūrām.

"Dzīvoklis, kas ir nosaukts kā hostelis, atrodas dzīvokļu ēkā, un centāmies saskaņot arī šo īpašumu kā dzīvokli, taču mūsdienās bez kukuļa Būvvaldē kaut ko saskaņot ir ļoti grūti vai praktiski neiespējami, un līdz pat šim brīdim Būvvalde projektu nav apstiprinājusi," tā skaidro hosteļa pārstāvji, kuru ieskatā problēma ir nevis tajā, ka viņi vēlas hosteli saskaņot kā dzīvokli, bet gan korupcijā. Hosteļa īpašnieki uzskata, ka nav pamata dzīvokļa ēkā neļaut saskaņot objektu kā dzīvokli, aizbildinoties ar to, ka tur nebūs dzīvoklis. Pilnu hosteļa pārstāvju viedokli par būvvaldes prasībām un iestādes darbu, kā arī saistību ar Zolitūdes traģēdiju, var izlasīt šeit.

Savukārt jau otro reizi Rīgas pilsētas būvvalde apsekojusi dzīvokļus daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā Aleksandra Čaka ielā 82, Rīgā.

Pie ēkas ieejas kaudzē sakrauti dēļi, bet ēkas augšējos stāvos aktīvi norit būvniecība – sanesti būvniecības materiāli, tiek urbts un slīpēts. Savukārt būvvaldes apciemojuma laikā darbi tiek iepauzēti – notiek pārrunas ar būvniekiem par veiktajiem darbiem, kā arī viņi tiek aicināti atstāt telpas.

Kā skaidro Butāns, būvdarbi šajā objektā, mainot nesošās pārseguma sijas, veikti bez būvvaldē saskaņotās būvniecības dokumentācijas. "Reida laikā konstatēts, ka būvvaldes dotie norādījumi nav ņemti vērā – būvdarbi tiek turpināti," informē Butāns.

Runājot par noformētajiem administratīvajiem aktiem dažādos īpašumos, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvji atzīst – nereti tā ir cīņa ar vējdzirnavām. "Mūsu administratīvie akti rezultējas ar neko, jo cilvēkiem nav naudas, lai to visu vērstu par labu," noteic Rīgas pilsētas būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Belkovskis.

Tāpat allaž būs cilvēki, kuri rūpēsies par savu īpašumu, painteresēsies būvvaldē pirms tā iegādes vai būvniecības sākšanas, bet būs arī tādi, kas to nedarīs. Kā stāsta būvvaldes pārstāvji, tad nereti par konstatēto īpašniekiem ir pat šoks un asaras.