Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosinātā ideja, ka pašvaldības domes ārkārtas sēdes darba kārtībā drīkst iekļaut ne vairāk kā trīs jautājumus, nav atbalstāma, otrdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē vienojās deputāti.
Saeimas komisijas sēdē par VARAM iepriekš rosinātajām likuma izmaiņām izskanēja virkne kritikas un bažu ne tikai no deputātiem, bet arī iesaistītajām pusēm.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka VARAM iesniegusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par pašvaldībām". Ministrija rosinājusi likumā noteikt, ka domes ārkārtas sēdes darba kārtībā drīkst iekļaut ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu būtu jānorāda sēdes darba kārtība, un tam jāpievieno domes lēmuma projekts.
Savukārt, ja ārkārtas domes sēdi sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa deputātu, papildus arī norādāms steidzamības pamatojums pēc būtības, minot konkrētās nelabvēlīgās sekas un skaidrojumu, kāpēc jautājumu nav iespējams izskatīt kārtējā sēdē, paredz ministrijas iesniegtais priekšlikums.
Paredzēts, ka šāds ierobežojums neattieksies uz gadījumiem, kad ārkārtas sēde tiek sasaukta katastrofu un dabas stihiju laikā un ugunsgrēku seku novēršanai.
Kā Saeimas komisijas sēdē skaidroja VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, ministrija saņēmusi sūdzības no Rīgas pašvaldības deputātiem, ka Rīgas domē (RD) sasaukta ārkārtas sēde ar vairāk nekā 100 jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka tagad, kad dome pieņēmusi normatīvos grozījumus, kas liedz deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem, deputātiem būs praktiski neiespējami izvērtēt šos jautājumus.
VARAM parlamentārais sekretārs gan piekrita, ka šāda prakse novērota tikai Rīgas pašvaldībā. Tomēr šie grozījumi nav orientēti tikai uz vienu pašvaldību, šie grozījumi dotu visām pašvaldībām skaidru priekšstatu, kā rīkot ārkārtas sēdes.
Tomēr deputātus un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) uztrauca jautājumus, kāpēc grozījumos noteikts, ka ārkārtas sēdē varēs izskatīt ne vairāk par trim jautājumiem. Uz to likuma grozījumu autori tā arī skaidru atbildi nesniedza.
LPS pārstāvji sēdē norādīja, ka neatbalsta šādus grozījumus, uzsverot, ka tā ir "likuma piesārņošana".
Arī deputāts Viktors Valainis aicināja piesardzīgi vērtēt VARAM ieceri. Viņš pauda, ka jebkurš jautājums, kas tiek RD "pacelts", tiek politizēts. Līdz ar to – līdz vēlēšanām būs ļoti daudz problēmu, ko risināt. Tāpat viņš paredzēja, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldība varēs sasaukt, nevis vienu ārkārtas sēdi, bet, piemēram, 30, lai skatītu visus iecerētos jautājumus.
Šāda scenārija iespējamību iezīmēja arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis. Viņš uzsvēra, ka šādu likuma normu būs viegli apiet. Kopumā likuma grozījumus Danovskis vērtēja, kā "puslīdz ciešamus". Vienlaikus Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis gan atgādināja, ka prakse – lemt par likuma izmaiņām viena konkrēta gadījuma dēļ nav laba.
Savukārt deputāts Juris Šulcs (V) prognozēja, ka šāds ierobežojums varētu "sasiet rokas" ne tikai koalīcijai, bet arī opozīcijai.
Vairāki deputāti sēdes laikā pieļāva, ka, iespējams, būtu nepieciešams atgriezties pie galvaspilsētas likuma.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes izskaņā deputāti un VARAM pārstāvji vienojās, ka ministrija kopā ar parlamenta Juridisko biroju saskaņos jaunu grozījumu redakciju, kurā paliks nosacījums par to, ka, sasaucot ārkārtas domes sēdi, papildus jānorāda steidzamības pamatojums.
Savukārt ideja, ka pašvaldības domes ārkārtas sēdes darba kārtībā drīkst iekļaut ne vairāk kā trīs jautājumus, jaunajā redakcijā neparādīsies.
Ziņots, ka iepriekš VARAM vērsa uzmanību, ka pērn augustā tika sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde ar 140 darba kārtības jautājumiem.
Iepazīstoties ar šīs ārkārtas sēdes darba kārtību, ministrija secinājusi, ka liela daļa tajā iekļauto izskatāmo jautājumu ir saturiski pārāk apjomīgi, kā arī "saturiski lielākā daļa no darba kārtības jautājumiem objektīvi nav skatāmi steidzamības kārtībā, jo tam nav racionāla pamatojuma".