Parku uzturēšanai Rīgas dome šogad atvēlēs ap 400 tūkstošiem eiro  (12)

Vērmanes dārzā par 5864 eiro novērtēs dižkokus, bet vēl par 11 944 eiro uzstādīs sētiņu ap bērnu rotaļu laukumu. Mājokļu un vides departaments skaidro, ka parka apmeklētāji uz bērnu laukumu bieži brien pāri zālienam, izmīdot to un bojājot koku saknes. Sētiņa būs aptuveni 50 metrus gara, kalta no metāla, un departaments gādās, lai tā iekļautos parka ainavā un būtu noturīga.

Infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai parkos atvēlēs 391 000 eiro. Lielākie plānotie darbi ir celiņu seguma atjaunošana ap Bastejkalnu, kāpņu atjaunošana Vērmanes dārzā un Dzegužkalnā, kā arī kanalizācijas vāku maiņa un citi mazāki darbi. Departaments brīdina, ka nepieciešams izstrādāt Esplanādes parka rekonstrukcijas projektu, taču, tā kā līdzekļu tam šobrīd nepietiek, nākas samierināties vien ar celiņu atjaunošanu.

Lai izveidotu Mārupītes parku, departaments par 9196 eiro pētīs bioloģisko daudzveidību upes krastos. Par 718 eiro taps īpaši aizsargājamo dabas teritoriju informatīvās zīmes. Savukārt par 12 000 eiro Mārupītes krastos atjaunos zaļo veloceliņu.

Pētījumam par smaku piesārņojuma efektīvu monitoringu Rīgas industriālo teritoriju tuvumā atvēlēs 62 073 eiro.

Pie Dzelzceļa muzeja starp dzelzceļu un Uzvaras bulvāri departaments par 53 613 eiro veiks sanāciju pērn atklātajam naftas piesārņojumam.

Par 9600 eiro pašvaldība mobili savāktu sadzīves atkritumus, bet vēl par 2400 eiro departaments atjaunos datus, lai Rīgas dome varētu sākt publiskās privātās partnerības procedūru sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei galvaspilsētā.

Par 150 tūkstošiem eiro atjaunos meliorācijas sistēmu Spilves poldera sūkņu stacijā. Tā būvēta 1960. gados un sūkņi ir tik novecojuši, ka tos nepieciešams ik gadu labot, kas nav saimnieciski. Vēl par 10 tūkstošiem eiro departaments likvidēs avārijas sekas citos meliorācijas grāvjos, bet par 50 tūkstošiem eiro tīrīs un atjaunos meliorācijas novadgrāvjus.

Ķīšezera ekspluatācijas noteikumu aktualizēšanai tērēs 9878 eiro. Departaments skaidro, ka par ezera ūdens izmantošanu un nomu sabiedrībā ir liela interese, bet tagadējie ekspluatācijas noteikumi sagatavoti pirms septiņiem gadiem. Vēlams, lai noteikumi nebūtu vecāki par pieciem gadiem. Ķīšezera un citu ūdenstilpņu krastos paredzēts būvēt laivu nolaišanas vietu. Šim mērķim par 9960 eiro taps būvprojekts.

Par 4778 eiro departaments pētīs Daugavas akvatoriju, lai varētu pie Zirņu pussalas izveidot peldvietu, kur iedzīvotāji aktīvi dodas peldēties jau šobrīd. Navigācijas zīmju izcelšanai un uzstādīšanai Daugavā tērēs 1204 eiro, bet zīmju izvietošanai Kojusalas grāvī – 2000 eiro.

Virszemes ūdensobjektu tīrīšana izmaksās 7000 eiro, niedru pļaušana Bieķengrāvī – 4719 eiro, bet dīķa tīrīšana Dārziņu 14. līnijā – 4706 eiro.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas kanālā mītošo bebru barošanai, vērošanai un koku aizsargāšanai tērēs 12 078 eiro.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe komitejas sēdē skaidroja, ka bebru izķeršana negarantēs vēlāku zvēru atgriešanos kanālā. "Pēc nedēļas tik pat labi var būt jauns bebrs klāt, jo šie zvēri dzīvo arī netālu esošajos galvaspilsētas mežos," teica Piņķe.

Juta Strīķe (JKP) norādīja, ka viņas pārstāvētā frakcija balsojumā atturējās, jo projektu pieteicēju skaits bijis pārlieku ierobežots.

Mājokļu un vides departamenta un Izglītības, kultūras un sporta departamenta projektu pieteikumu kopējā summa šā gada pirmās kārtas projektiem ir 861 tūkstotis eiro. Pašvaldības ieņēmumi no dabas resursu nodokļa pērn bija 897 tūkstoši eiro, bet Rīgas vides aizsardzības fonda neapgūto līdzekļu uzkrājums ir 192 tūkstoši eiro.