Lasītāji piktojas par elektrības rēķiniem un mulsinošo OIK  (370)

Februārī "Delfi Aculiecinieks" aicināja lasītājus iesūtīt savas reportāžas par elektrības rēķiniem, kā arī pievienot rēķinus un izteikt savas domas par jaunajām izmaiņām.

Aicinājumam atsaucās vairāki desmiti "Delfi" aculiecinieku. Visas iesūtītās reportāžas un lasītāju pārdomas var izlasīt šeit. Šajā rakstā publicēsim dažas no iesūtītajām reportāžām.

"Delfi Aculiecinieks" mēģināja rast atbildes uz lasītāju jautājumiem par OIK un izmaiņām, kā arī ieteikumus, lai samazinātu rēķinus par elektrību.

OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalstu īsteno publiskais tirgotājs – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". Uzņēmums iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam patēriņam kā OIK maksājumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Ieva Bethere skaidro, ka OIK rēķinā ir iekļauts jau kopš 2008. gada. "Atšķirībā no esošās situācijas ir tāda, ka, ja iepriekš rēķinos OIK netika atsevišķi izdalīts, tad tagad, līdz ar izmaiņām, tas rēķinos ir izdalīts un atspoguļots atsevišķi," skaidro Bethere.

Jau vēstīts, ka no 2018. gada 1. janvāra stājās spēkā izmaiņas OIK finansēšanas modelī, ko nosaka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Līdz ar to stājusies spēkā arī jaunā maksājumu aprēķinu kārtība. OIK maksājums elektoroenerģijas patērētājiem no šī gada 1. janvāra ir atkarīgs no elektroenerģijas pieslēguma patēriņa un no pieprasītās pieslēguma jaudas.

Mainīgā daļa (OIK) veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, bet fiksētā daļa (jaudas komponente) ir atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas (proporcionāli izvēlētajam sistēmas pakalpojuma tarifam un veidam), liecina informācija SPRK mājaslapā.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018. gada janvāra ir viens no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem risinājumiem rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Jaunais OIK modelis paredz mazināt izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

"Iepazīstoties ar pirmajiem OIK reformas rezultātiem, secināms, ka tā sasniegusi izvirzīto mērķi - šodien elektroenerģijas cenas Latvijas apstrādes rūpniecības ražotājiem ir konkurētspējīgas Eiropas reģionā," apgalvo EM pārstāve Evita Urpena, vienlaikus uzsverot – energointensīviem uzņēmumiem OIK izmaksas ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, arī Polijā. "Prognozējams, ka apstrādes rūpniecības kopējais ietaupījums gadā būs aptuveni astoņi miljoni," lēš EM pārstāve.

Reformas būtiskākais ieguvums vērojams tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas ražošana un nemetālisko izstrādājumu ražošana, aplēsusi EM. Kā apgalvo ministrija, reformas pozitīvo efektu uz uzņēmējdarbību apliecinājuši šādi Latvijas ekonomikai nozīmīgi uzņēmumi – AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "Cemex", AS "Latvijas Finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks" un SIA "Avoti SVF".

Urpena vienlaikus norāda, ka OIK finansēšanas modeļa maiņas rezultātā arī 83 % mājsaimniecību klientiem (pieslēgumiem) OIK samazinājusies vai radījusi nebūtisku ietekmi - līdz vienam eiro mēnesī. "Tikai 0,8% mājsaimniecību pieslēgumu šā gada janvārī novērots pieaugums virs pieciem eiro mēnesī, kas lielākoties ir neapdzīvotas vai mazapdzīvotas lauku ēkas, garāžas vai sezonāli izmantotas ēkas ar vēsturiski izveidotu lielas jaudas pieslēgumu," skaidro Urpena.

Tikmēr Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% lielāki nekā par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Šī iemesla dēļ vairāki lauksaimnieki bija sašutuši par elektrības rēķiniem, kā arī bija gatavi prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisiju. Ekonomikas ministra demisiju pieprasīja Saeimas opozīcija, tiesa, Saeimas vairākums 8. martā noraidīja opozīcijas rosināto Ašeradena demisijas pieprasījumu, bet pats ekonomikas ministrs atzina – OIK ieviešana bijusi kļūda.

"Es tikai nesaprotu: samazinot jaudu – pieslēguma ampērus, "Sadales tīklos" jau nekas nemainās - ne līnijas, ne transformatori, ne drošinātāji, ne arī kādi citi tehniskie elementi. Pilnīgi nekas, kas tikai apliecina, ka tā ir tikai naudas nokāšana – jauns nodoklis 2018. gadā, jo bez elektrības jau iztikt neviens nevar," savās pārdomās dalās Arnis, kurš pievienojis salīdzinājumam savus rēķinus.

Savukārt "Delfi" aculieciniece Diāna no Aizkraukles uzskata, ka jaunās pārmaiņas mudina cilvēkus izvērtēt elektrības jaudas patēriņu. "Es uzskatu, ka "Sadales tīkls" visu dara pareizi. Pamatojoties uz to, ka katram cilvēkam ir jāpatērē tik liela slodze, cik nepieciešama," pauž Aizkraukles iedzīvotāja.

"Šo traci nesaceltu cilvēki, ja laikus izvērtētu savu jaudas patēriņu. Kāpēc gan citiem būtu jāmaksā viņu vietā? Es uzskatu, ka visu izdarīja pareizi," uzsver Diāna. Viņa arī pastāstīja, ka, piemēram, viņas mammai ēkā ir trīs fāzes (16 apmēri), taču rēķins būtiski neatšķiras, jo pērn izlīdzinātais par 181 kilovatiem bija 31,68 eiro, bet par 178 kilovatiem bija 30,26 eiro. "Vienkārši ir jāizvērtē slodze. Tā kā trīs fāzes ir vajadzīgas, sākot no 200 līdz 300 kilovatiem. Jāmāk iepriekš finanses saplānot, jāseko katrai izmaiņai, lai, saņemot rēķinu, nav jākrīt panikā," mudina Aizkraukles iedzīvotāja, kura iesūtījusi arī savu rēķinu.

Arī Didzis uzskata, ka OIK reforma viņa norēķinus ietekmē tikai pozitīvi, jo tagad viņam par elektrību jāmaksā par 7,82 eiro mazāk.

"Kā redzams, jaunā OIK reforma manus norēķinus ietekmē pozitīvi, lai arī par 133 kilovatiem lielāks patēriņš nekā 2017. gadā, tomēr OIK maksājums šogad ir par 7,82 eiro lētāks," raksta Didzis. Viņš iesūtījis arī salīdzinājumam 2017. gada rēķinu un 2018. gada rēķinu. Piemēram, 2017. gadā OIK - 25,96 eiro ar patēriņu 969 kilovati, bet 2018. gadā OIK -18,14 eiro ar patēriņu 1102 kilovati.

"Cilvēki, salīdziniet patēriņu un OIK sadaļu dažādos periodos, izvērtējiet nepieciešamo pieslēguma jaudu," aicina reportāžas autors.

Arturs no Viļānu novada elektrības pieslēguma jaudu pēdējo divu gadu laikā divas reizes samazinājis līdz pašam minimumam. "Tālāk nav kur. Vai tiešām patīk ņirgāties par cilvēkiem, kuri vēl mēģina kaut ko darīt laukos, tad labāk ņemiet cirvi un cērtat visiem rokas, kas kaut ko dara, būs vēl jautrāk," iesaka lasītājs.

Gatis savulaik par pieslēgumu pats samaksājis 1200 latus, ieskaitot pieslēguma maksu "Latvenergo". Līnija, par kuru tika paprasīta šī summa, bijusi astoņu metru pazemes kabelis un arī sadales skapis. " "Latvenergo" sūta visādus spamus ar apzīmējumu – " "Elektrum" draudzīgie labumi". Draudzīga laupīšana," pārliecināts ir Gatis.

"Delfi" aculiecinieks Kārlis uzskata – ir "izveidota legāla shēma Latvijas apzagšanai". Viņš atminas, ka pirms kāda brīža, kad ieviests maksājums par ampēriem, tika skaidrots, ka šī nauda būs "Sadales tīkliem" par infrastruktūras uzturēšanu. "Tagad rodas jautājums, vai tad OIK saražotajai elektrībai ir cita fizikālā daba un tāpēc tai vajadzīgi citi tīkli? Kur ir tas suns aprakts, ka elektrības cenas kļūst aizvien augstākas?" neizpratnē ir Kārlis, kurš vēlas arī redzēt precīzu ievāktās naudas sadalījumu, proti, kur, cik, kāpēc šī nauda "aiziet".

"Tagad jau nu vairs nav nekādu šaubu, ka ir izveidota legāla shēma Latvijas apzagšanai!" pārliecināts ir Kārlis.

Portālam "Delfi" savu viedokli iesūtījis kāds aculiecinieks, kurš vēlējās palikt anonīms. "Privātpersona. 25 ampēri. Patēriņš 0 kilovati," raksta lasītājs. Pērn novembrī viņam par elektrību bija jāmaksā 3,42 eiro, decembrī – 6,05 eiro, bet jau šī gada janvārī elektrības rēķins bija pieaudzis līdz 10,94 eiro. "Cenas palielinājums 220%, nevis 0,22%, ne 2,2%, un pat ne 22%, bet uzreiz 220%!" sašutis ir aculiecinieks, kurš uzskata, ka tā ir "tautas apkrāpšana, afēra un korupcija valstiskā līmenī".

"OIK, mistiskās koģenerācijas stacijas, vai tas ir Latvijas izgudrojums? Labs bizness – visa tautas sametās mistisku staciju darbībai, apkalpošanai un citām lietām. Kāpēc klusē deputāti, ministrijas, komisijas, valdība? Varbūt tāpēc, ka viņi tur ir iesaistīti?" neizpratnē ir "Delfi" aculiecinieks.

Arī Ērikam radušies vairāki jautājumi par koģenerācijas stacijām un to nepieciešamību. Viņš aplūkojis Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapu un tajā pieejamo statistiku par elektrības enerģijas ražošanu, kā arī secinājis – koģenerācijas stacijas veido tikai nelielu daļu no saražotās elektroenerģijas.

Līdz ar to viņam radušies vairāki jautājumi, kurus viņš nosūtījis arī "Delfi Aculieciniekam": "Kādēļ vajadzīgas koģenerācijas stacijas, ja no tām nav nekāda labuma, tikai izdevumi?Ja ir koģenerācija, tad lētāka elektrība, jo saražo vairāk, kādēļ tad tā paliek dārgāka? Mēs koģenerācijas stacijām apmaksājam pat administratīvos izdevumus, tad lai šīs stacijas pašas sev atrod elektrības pircējus? Kādēļ mums jāmaksā par dažiem simtiem elektrostaciju, kuras praktiski neko nedod, tikai visu sadārdzina?"

"Ja elektroenerģijas izdevumi salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinās, tas liecina, ka mājsaimniecība vai uzņēmums elektroenerģijas pieslēgumu izmanto efektīvi, bet, ja izdevumi palielinās, tas, visdrīzāk, liecina par nepieciešamību izvērtēt pieslēguma izmantošanas efektivitāti," portālam "Delfi" skaidro EM pārstāve Evita Urpena.

SPRK pārstāve Ieva Bethere norādīja, ka līdz šim brīdim regulators saņēmis vairāk nekā 20 sūdzību, kas saistītas ar OIK jauno aprēķināšanas kārtību.

OIK izmaiņas ikviens patērētājs var aplūkot "Enerģijas publiskā tirgotāja" izveidotajā kalkulatorā, kuru var atrast šeit.

Jāizvērtē pieslēgtās jaudas un efektivitāte

Atbildot uz vairāku "Delfi" aculiecinieku jautājumiem, kas būtu jādara, lai samazinātu savu elektrības rēķinu, Urpena norāda, ka jāizvērtē pieslēgtās jaudas un to nepieciešamība, kā arī vajadzības gadījumā jāizvērtē elektroenerģijas tirgotāju piedāvājums.

"Ekonomikas ministrija aicina visus elektroenerģijas patērētājus atkārtoti izvērtēt pieslēgto jaudu nepieciešamību un atteikties no liekajām jaudām, tādējādi kāpinot pieslēguma efektivitāti, samazinot kopējās elektroenerģijas sistēmas izmaksas un samazinot arī savas izmaksas par patērēto elektroenerģiju," mudina Urpena.

Arī SPRK pārstāve iedzīvotājus vispirms mudina izvērtēt elektrotīkla pieslēguma jaudu. "Jāizvērtē savos objektos faktiski nepieciešamā elektrotīkla pieslēguma jauda, proti, vai tiešām dzīvoklim ir nepieciešams trīs fāžu pieslēgums, ja pilnībā pietiek ar vienu fāzi." Gadījumā, ja patērētāji nav informēti par sava pieslēguma veidu (viena fāze vai trīs fāzes) vai patēriņu, tad EM aicina vērsties pie "Sadales tīkla" vai pie sava apsaimniekotāja, piemēram, ja daudzdzīvokļu ēkai ir viens pieslēgums.

Pieslēguma jaudas var izvērtēt "Sadales tīkla" izstrādātajā slodzes aprēķināšanas kalkulatorā šeit. Kā skaidro Bethere, atteikties no liekās jaudas var bez maksas, ko var izdarīt elektroniski "Sadales tīkla" klientu portālā šeit. Turklāt pieslēguma jaudu ir iespējams samazināt arī pakāpeniski, tādējādi pārliecinoties par faktiski nepieciešamās jaudas apjomu.

EM pārstāve Urpena aicina ikvienu patērētāju regulāri izvērtēt citu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus un izvēlēties sev atbilstošāko. Pašlaik elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvā 10 tirgotāji, juridiskām personām – 20 tirgotāji, ar kuriem var iepazīties "Sadales tīkla" tīmekļa vietnē, atgādina Urpena.

"Aicinām patērētājus pārskatīt savus ikdienas paradumus, pēc iespējas novēršot nelietderīgu elektroenerģijas patēriņu un līdz ar to arī kopējās izmaksas," mudina EM pārstāve.

Mazāk turīgajiem iedzīvotājiem – valsts atbalsts

Urpena arī atgādina, ka mazāk turīgo iedzīvotāju atbalstam radīts īpašs izmaksu pieauguma kompensācijas mehānisms – atbalsts aizsargātajiem lietotājiem. "Arī turpmāk valsts kompensēs elektroenerģijas izmaksu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem, sedzot OIK reformas rezultātā radušos elektroenerģijas rēķina pieaugumu," apgalvo EM pārstāve.

Aizsargātie lietotāji ir trūcīgie vai maznodrošinātie, daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar pirmo invaliditātes grupu, kuras lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašu vajadzībām.

"Lai saņemtu aizsargātā lietotāja pakalpojumu, personai, kura atbilst aizsargātā lietotāja kritērijiem, vai tās pārstāvim jāpiesakās pašvaldībā, ja persona atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam, vai arī pie aizsargātā pakalpojuma sniedzēja (šobrīd tas ir "Latvenergo"), ja persona atbilst daudzbērnu ģimenes vai ģimenes ar bērnu invalīdu, vai personas ar I grupas invaliditāti statusam," skaidro Urpena.