'Absolūti drošā' Vanšu tilta brūkošās kāpnes pārbūvēs, lemj domes komiteja  (40)

Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins sēdē klāstīja, ka būvprojekta izstrādātāju atradīs šīs nedēļas laikā, jo tūdaļ noslēgsies sāktā cenu aptauja. Projektēšana ilgs četrus līdz sešus mēnešus, līdz ar to būvdarbi varētu sākties agrā rudenī, bet noslēgties – nākamā gada pavasarī. Līdz tam tilta kāpnes Daugavas labajā krastā paliks slēgtas, kā arī gājēju plūsma zem tilta 11. novembra krastmalā būs daļēji ierobežota.

Pārbūves scenārijs paredz pilnībā atjaunot un izlīmeņot kāpņu segas konstrukciju, novērst ūdens atvades problēmas, izbūvēt jaunas margas no cinkota tērauda, kuru enkurus varēs izmantot tilta perspektīvās pārbūves gaitā. Pārbūve kopumā izmaksās ap 100 tūkstošiem eiro.

Kāpnes departaments atjaunos to sākotnējā izskatā. Opozicionārs Vilnis Ķirsis (V) gan iebilda, ka mūsdienīgāk būtu kāpnes veidot jaunā izskatā, kas atvieglotu, piemēram, bērnu ratiņu uzstumšanu Vanšu tiltā. Jakrins jautājumu atvairīja, norādot, ka pie Vanšu tilta ierīkots lifts, bet kāpņu izskatu mainīt apgrūtina atrašanās UNESCO zonā. "Vanšu tilts ir atzīts par arhitektonisku vērtību. Šajā arhitektūras tilpumā iekļaujas arī kāpnes," pauda Jakrins.

Pašvaldības pieaicinātie eksperti no SIA "Inženierbūve" secinājuši, ka Vanšu tilta margu konstrukcijas ir sarūsējušas, kas veicinājis to deformēšanos un nobrukšanu. Tās remontēt nav lietderīgi – margas ir jādemontē. Savukārt kāpņu nestspēja ir pietiekama.

"Situācija bija zināma ilgstoši. Informācija par tilta stāvokli departamentam un uzturētājiem bija. Gribu uzsvērt, ka tilta nesošo konstrukciju stāvoklis ir labs. Tas, ko redzam, ir kosmētiskie elementi, kuri nokalpojuši savu laiku. Pie tādiem elementiem varam pieskaitīt arī kāpnes," teica Jakrins, piebilstot, ka tilts kopumā šobrīd ir absolūti drošs un nākamgad sāksies tā renovācija.

"Nokritušais panelis bija nokalpojis 37 gadus. Tas turējās uz stiegrām, kas laika gaitā sarūsējušas. Taču pašas kāpnes ir nestspējīgas," skaidroja "Inženierbūve" valdes priekšsēdētājs Ainārs Paeglītis.

Viņš atklāja, ka pēdējo reizi tiltu uzņēmums padziļināti pārbaudījis 2013. gada beigās. "Tilts nav kapu piemineklis, tas ir "Mercedes", kur regulāri jāliek iekšā nauda. [..] Var speciāli taisīt pētījumu par tilta stiprību, prognozējot tilta bīstamību nākamajos 20 gados. Šāds pētījums nav veikts, bet esam secinājuši, ka vismaz nākamos piecus gadus tilts ir drošs. Personīgi uzskatu, ka pēc pieciem gadiem varētu nobrukt margas, bet tiltam pāri varēs braukt tik un tā."

Vanšu tiltu Ekonomikas ministrijas uzdevumā apsekoja arī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), konstatējot, ka rūsēt sākušas Vanšu tilta nesošās konstrukcijas, turklāt tām virsū tek ūdens no bojātām lietusūdens novades sistēmām. Dažviet konstrukcijām trūkst būvskrūvju. Birojs rosināja Rīgas pilsētas būvvaldi norobežot bīstamās zonas, aizliegt kāpņu ekspluatāciju, kā arī izdarīt padziļinātu izpēti.

BVKB pārbaudē devās arī uz Jorģa Zemitāna tiltu, atklājot, ka bojātas tilta nesošās konstrukcijas. Arī Zemitāna tiltam BVKB rosina norobežot bīstamās zonas, tostarp virs dzelzceļa infrastruktūras. Birojs uzskata, ka aizsargājošas konstrukcijas jāuzstāda arī kāpnēm, kas iedzīvotājus ved uz tiltu.

RD Satiksmes departaments reaģēja, noslēdzot līgumu par Jorģa Zemitāna tilta kāpņu speciālās inspekcijas veikšanu, lai noteiktu kāpņu tehnisko stāvokli, nestspēju un ekspluatācijas drošību, kā arī kāpņu lietošanas laikā radītajiem defektiem un to cēloņiem. Satiksmes departaments Zemitāna tiltu pēdējo reizi pārbaudīja 2016. gadā.

Inspekcijas atskaite varētu tikt saņemta aprīļa sākumā, kad arī būs skaidrs slēdziens par kāpņu konstrukciju faktisko stāvokli, uz kuru balstoties departaments pieņems lēmumu par turpmāko tilta ekspluatāciju.

Vienlaikus Satiksmes departaments BVKB brīdinājumus nosauca par "pārāk skaļiem un pārspīlētiem". "Šie tilti ir svarīgi satiksmes infrastruktūras objekti, kuri regulāri tiek apsekoti balstoties uz valstī noteiktiem standartiem. Mēs esam sašutuši, ka apgalvojumiem par to, ka uz tilta vai tā konstrukcijām nedrīkst atrasties, tiek izteikti, balstoties tikai uz vizuāliem apsekojumiem," pauda departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Jakrins komitejas sēdē pauda, ka viens no BVKB apsekotājiem iepriekš atlaists no darba Satiksmes departamentā, jo nav bijis pietiekami labs.

BVKB secinājumi gan pārliecinājuši opozicionāru Juri Pūci (LA), kurš izteica priekšlikumu Satiksmes departamentam nekavējoties veikt Rīgas tiltu un pārvadu ārpuskārtas tehnisko ekspertīzi, lai novērtētu to drošību.

Komiteja pārveidoja šo priekšlikumu, uzdodot Satiksmes departamentam sagatavot pārskatu par visu 136 Rīgas tiltu un pārvadu tehnisko stāvokli, ko jāiesniedz komitejai. Šo piedāvājumu atbalstīja gan Pūce, gan komitejas deputātu vairākums.

Pūce arīdzan iztaujāja Satiksmes departamentu, kāpēc nokritušais bloks nebija pamanīts iepriekš. Departaments atbildēja, ka daļai konstrukciju pārbaudēs ir grūti piekļūt. Departaments aplēsis, ka sliktā stāvoklī šobrīd ir 13 no 136 tiltiem un satiksmes pārvadiem Rīgā. Pusi no tiem šogad iecerēts atjaunot vai remontēt. "Tas, ka šobrīd neviens tilts nav slēgts kustībai, nozīmē, ka departaments pat ļoti spiedīgos apstākļos spēj uzturēt savus tiltus," pauda departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

"Ja domes finansējums saglabāsies esošajā apmērā, Rīgas iedzīvotājiem nebūs lielas bažas par tiltu drošību. Ja iestāsies jauna finanšu krīze, tad neko nevaram prognozēt. Šogad saņemam gandrīz 30 miljonus eiro tiltu atjaunošanai. Ar šiem līdzekļiem varam uzlabot situāciju," teica Jakrins.

Lai gan komitejas sēdē skatāmais jautājums bija tikai par Vanšu tilta kāpnēm, opozīcijas deputāti jautājumus uzdeva gan par Satiksmes departamenta sāls kaisīšanas paradumiem, velojoslām un sabiedriskā transporta joslām uz tilta, kā arī ārvalstu speciālistu meklēšanu visu Rīgas tiltu ekspertīzes veikšanai.

Kad pozīcijas deputāts Mihails Kameņeckis (S) protestēja, ka opozīcija novirzījusies no tēmas, Ķirsis atcirta – Kameņeckis "būtu lielisks vijolnieks uz "Titānika", jo kuģis grimst, bet vijolnieki turpina čīgāt."

Vēstīts, ka 5. marta pēcpusdienā no Vanšu tilta kāpnēm atdalījās un nokrita kāpņu margu sānu nosedzošais dzelzsbetona bloks. Rīga domes Satiksmes departamenta ieskatā mezgls bija sarūsējis, bet straujas gaisa temperatūras izmaiņu dēļ zaudēja noturību un lielā svara dēļ atdalījās no kāpņu konstrukcijas. BVKB šo versiju apšauba. Biroja direktore Svetlana Mjakuškina portālam "Delfi" pauda, ka temperatūras svārstības ir katru gadu, bet nobrukšanas iemesls ir sliktais tilta kāpņu tehniskais stāvoklis.