Ministrija atkāpjas no ultimāta – pirms sodīt Rīgas domi, pētīs tās nostāju par 'jautājumu kvotām'  (56)

Ja RD būtu klausījusi VARAM, piektdienas, 23. marta, sēdes dienaskārtībā būtu parādījies jautājums par pašvaldības nolikuma grozījumu atcelšanu. Tā kā šāds punkts darba kartībā nav atrodams, 1. martā pieņemtie nolikuma grozījumi paliek spēkā un deputāti joprojām sēdēs ziņotājam nedrīkst uzdot vairāk par trim jautājumiem.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) iepriekš portālam "Delfi" neslēpa, ka domes koalīcija negrasās piekāpties VARAM. Tā kā ministra Kaspara Gerharda (NA) parakstīts rīkojums Rātsnamā nav nonācis, grozījumi paliks spēkā, pauda Ameriks.

Taču RD paspējusi ministrijai nosūtīt vēstuli, kurā skaidrota pašvaldības motivācija "apcirpt" deputātu iespējas klaušināt ziņotājus, portālam "Delfi" stāsta VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Kamēr ministrija nebūs iepazinusies ar Rīgas argumentiem, tā pašas izteikto ultimātu nepildīs.

"Rīga šobrīd pārkāpj jebkurus labas pārvaldības prakses principus un piemērus. Skaidrs, ka sēdēs vajag nodrošināt kārtību, lai būtu saprotams lēmumu pieņemšanas procesu un tās nepārvērstos haosā, kur no tribīnes deputāti citē Satversmi. Kaut kāds ierobežojums ir iespējams, taču Rīgas gadījumā ir konkrēti jāvērtē izskatāmo jautājumu apjoms," stāsta Eglītis, norādot, ka ar trim jautājumiem varbūt pieteiktu mazai pašvaldībai, bet noteikti ne galvaspilsētai.

Eglītis arīdzan mudina RD meklēt kompromisu starp frakcijām, jo svarīgākais ir nevis par katru cenu atcelt grozījumus, bet gan nodrošināt deputātu iespējas pieņemt izsvērtus lēmumus.

Domes koalīcija ar opozīciju grozījumus pirmo reizi apsprieda 9. martā, kad mērs Nils Ušakovs (S) nolēma vēl nedēļu padomāt. Pirmdien, 19. martā, bija paredzēta vēl viena tikšanās, taču uz to opozīcijas frakcijas neatnāca.

Kā portālam "Delfi" pauda opozicionārs Juris Pūce (LA), viņš un kolēģi uz plānoto tikšanos nav nākuši, jo uzstāj uz nolikuma grozījumu pilnīgu atcelšanu. Savukārt vicemērs Ameriks klāstīja, ka pozīcija grozījumu atcelšanu piedāvā skatīt kopā ar to uzlabošanu, kas opozīcijai nav pa prātam.

Grozījumu uzlabojumi, pozīcijas ieskatā, būtu, piemēram, 30 jautājumu ierobežojums frakcijai par katru no sēdē izskatāmajiem jautājumiem, kā arī ne vairāk par 60 jautājumiem budžeta pieņemšanas laikā.

Rīgas domes pusē nostājusies Latvijas Pašvaldību savienība, norādot, ka jo pašvaldības dome ir atbildīga savu vēlētāju, nevis ministrijas priekšā. Turklāt, ja 28 opozīcijas deputāti katrs uzdotu trīs jautājumus, tad ziņotājam nāktos atbildēt uz 84 jautājumiem.

Ziņots, ka RD pēc 11 stundu debatēm naktī uz 1. martu pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz "galavārdu", kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Minētos grozījumus kārtējā domes sēdē rosināja pozīcijas deputāti. Priekšlikumam krasi iebilda opozīcija, tāpēc pēc vairāku stundu debatēm domnieki nolēma sasaukt ārkārtas sēdi, kas veltīta šī viena jautājuma vētīšanai. Ārkārtas sēde sākās pulksten 18 un ilga līdz agrai rīta stundai, pozīcijas deputātiem priekšlikumu atbalstot.

Kā skaidroja viens no priekšlikuma iesniedzējiem Vjačeslavs Stepaņenko (GKR), šāds priekšlikums izstrādāts, lai "optimizētu domes darbu un izvairītos no domes sēžu novilcināšanas". Viņš atsaucās uz pašvaldības budžeta pieņemšanas sēdi, kura ilga trīs dienas "tikai tāpēc, ka opozīcija gribēja zināt cik Rīgā ir koku". Deputāts arī paskaidroja, ka šāda kārtība jau esot ieviesta Daugavpilī, un, ka VARAM pret to iebildusi neesot, jo domes nolikums ir saskaņots.

Opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šie priekšlikumi ierobežo deputātu vārda brīvību un apdraud demokrātiju. Kritiku par šo ieceri neslēpa teju neviens no opozicionāriem. Savukārt VARAM grozījumus sauc par Satversmei neatbilstošiem.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka 2018. gada budžeta pieņemšanas sēde RD ilga trīs dienas, opozīcijas deputātiem uzdodot vairākus simtus jautājumu pilsētas "galvenajai grāmatvedei" Ilgai Tiknusei, kura ir Finanšu departamenta direktore.