Plāno uzlabot ārvalstu autopārvadātāju sodīšanu par pārkāpumiem uz Latvijas ceļiem  (44)

Ministrija skaidro, ka pašreizējais tiesiskais regulējums nespēj pilnvērtīgi sasniegt mērķi. Uz Latvijas tiesību aktu pamata piemērotie naudas sodi ārvalstu pārvadātājiem nav efektīvi iekasējami, kā arī iztrūkst iedarbīgi administratīvās ietekmēšanas līdzekļi ierobežot tādu autopārvadājumos iesaistītu transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē, kuriem nav novērsti konstatētie pārkāpumi, uzsver ministrija.

Otrs būtiskākais aspekts grozījumu nepieciešamībai ir apstāklis, ka tiesiskā sadarbība administratīvo pārkāpumu lietās netiek tieši regulēta ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem. Līdz ar to nav tiesiskā regulējuma, lai varētu nosūtīt Latvijā pieņemtu lēmumu izpildei ārvalstī, jo Latvijai nav noslēgtu līgumu par tiesisko sadarbību administratīvo pārkāpumu lietās ar ES valstīm un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis.

Statistikas dati, ko apkopojusi ministrija, liecina, ka lēmumi, ar kuriem personai piemērots administratīvais sods, gan gadījumos, kad pārkāpējs ir no ES dalībvalsts, gan gadījumos, kad pārkāpējs ir no citas valsts, tiek izpildīti tikai daļēji. Piemēram, laikā no 2011. gada līdz 2013. gadam naudas sodi autopārvadājumu jomā uzlikti 1624 ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, taču tikai 31 % apmērā iemaksāti valsts budžetā. Savukārt laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam pie administratīvās atbildības autopārvadājumu jomā sauktas 1707 ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, bet labprātīgi samaksātie naudas sodi veido vien 48%.

Vienlaikus vērojama tendence, ka, lai arī garantijas nauda no ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem iekasēta, nereti konstatētais pārkāpums netiek novērsts un transportlīdzeklis turpina piedalīties ceļu satiksmē, faktiski turpinot izdarīt pārkāpumu. Piemēram, gadījumos, ja krava nav pienācīgi nostiprināta, transportlīdzekļa vadītājs to labprātīgi novērš pārbaudes vietā, bet gadījumos, kad tiek konstatēts faktiskās masas pārsvars, kurš būtu nekavējoties jānokrauj, nekas netiek darīts, jo regulējums neparedz piespiedu pasākumus pārkāpumu novēršanai, rakstīts projekta dokumentos. Tas pats attiecināms uz administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar ikdienas atpūtas, iknedēļas atpūtas un pārtraukumu neievērošanu.

Pārkāpumu piespiedu novēršana pārvadātājiem būs saistīta ar papildu finanšu izdevumiem, piemēram, evakuācijas izdevumiem līdz tuvākajam transportlīdzekļu tehniskās apkopes uzņēmumam vai kravas vai bagāžas pārkraušanai un tālākai transportēšanai savā vai cita pārvadātāja transportlīdzeklī.

IeM izveidotais likumprojekts, kas iesniegts apstiprināšanai valdībā, nosaka autopārvadājumus kontrolējošo amatpersonu tiesības noformēt protokolu par ārvalstu pārvadātāja izdarītu pārkāpumu par naudas soda uzlikšanu bez tā klātbūtnes, vienlaicīgi nepieciešamības gadījumā piemērojot kādu no nodrošinājuma līdzekļiem. Lai novērstu pārkāpumu un nodrošinātu naudas soda izpildi, amatpersona kā nodrošinājuma līdzekli varēs aizturēt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus, aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, uzlikt transportlīdzeklim imobilizatoru. Turklāt vienlaikus būs iespējams piemērot vairākus nodrošinājuma līdzekļus.

Par noformēto protokolu un nodrošinājuma līdzekli amatpersona ārvalstu pārvadātājam un transportlīdzekļa vadītājam varēs paziņot e-pastā, pieminot, ka ārvalstu autopārvadātāja kontaktinformācija kā obligāta sastāvdaļa norādīta Eiropas kopienas atļaujas kopijā, kā arī pārvadātāja firmas zīmogos, kas iespiesti pavadzīmēs.

Gadījumos, ja e-pasta adreses tomēr nav atrodama, visos dokumentos ir pārvadātāja reģistrācijas numurs, kuru var izmantot e-pasta adreses ieguvei.

Projekts nosaka, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu stājas spēkā līdz ar paziņojumu par protokolu-lēmumu nosūtīšanu un ārvalstu pārvadātājiem piemērotie naudas sodi samaksājami nekavējoties. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Sodu var nomaksāt bezskaidras naudas norēķinu veidā, tostarp, izmantojot mobilos "point of sale" (POS) terminālus. Ar tiem aprīkoti Valsts policijas operatīvie transportlīdzekļi.

Lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību, kā arī vienveidīgu praksi pārkāpumu novēršanas izpildei ceļu satiksmes un autopārvadājumu jomā, projekts nosaka vienlīdzīgus nosacījumus kā ārvalstu, tā nacionālajiem pārvadātājiem.

Projekts paredz, ka piemērotie nodrošinājuma līdzekļi ir spēkā līdz naudas soda un/vai pārkāpuma novēršanai, bet ne ilgāk kā 30 dienas. Projektā skaidrots, ka autopārvadājumos iesaistītās personas ir finansiāli motivētas savlaicīgi un noteiktos termiņos nodrošināt autopārvadājumu civiltiesisko saistību izpildi. Katra dīkstāves diena rada pārvadātājam ievērojamus zaudējumus, tādēļ piemērotie nodrošinājuma līdzekļi pēc 30 dienu termiņa kļūst juridiski neefektīvi, līdz ar ko atceļami.

Projektā noteiktie nodrošinājuma līdzekļi piemērojami kā galējie administratīvās iedarbības līdzekļi, lai novērstu sabiedrības apdraudējumu ceļu satiksmē, kā arī nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību, novērstu vides, personu dzīvības, veselības vai mantas apdraudējumu un nodrošinātu pienākumu ievērot Latvijas tiesību normas, nepieļaujot tiesiskā nihilisma iestāšanos.

Tiesības aizturēt attiecīgo transportlīdzekli uz laiku, kamēr pārkāpuma iemesls novērsts, kā arī anulēt, apturēt vai ierobežot transportlīdzekļa vadītāja apliecību tajos gadījumos, ja dalībvalsts uzskata, ka pārkāpums var apdraudēt satiksmes drošību, paredzētas Eiropas Komisijas tiesību aktos. Ar šo pasākumu var nodrošināt, piemēram, ka transportlīdzekļa vadītājs atpūšas pietiekami ilgu laikposmu.