Pieminekļu sargi pieprasījuši pārtraukt Āgenskalna tirgus sakņu paviljona demontāžu  (54)

Ņemot vērā, ka Āgenskalna tirgus centrālajai ēkai kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim ir noteikta aizsardzības zona, jebkādus demontāžas darbus nepieciešams saskaņot ar VKPAI. Tomēr Rīgas dome par to inspekciju nav informējusi. Turklāt vairums apkaimes iedzīvotāju pauduši pretestību pašvaldības plāniem nojaukt arī tirgus sakņu paviljona ēku, kam ir vēsturiska nozīme.

VKPAI Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris Latvijas Radio norādīja, ka inspekcijas rīcībā patlaban nav dokumentālu apstiprinājumu Āgenskalna tirgū esošā sakņu paviljona demontāžas darbiem. Tomēr inspekcija iepriekš Rīgas domes Īpašuma departamentam nosūtīja norādījumus par kultūras pieminekli atzītā Āgenskalna tirgus pamatbūves izmantošanu un saglabāšanu. Tomēr VKPAI departamentā informēja, ka darbība patlaban notiek aizsardzības zonā, kur notiek salīdzinoši jaunu, pēc 2001. gada celtu pagaidu ēku demontāža.

"Pret to mums, protams, iebildumu nebūtu, bet jautājums ir par sakņu paviljonu. Mēs esam aicinājuši telefoniski pārtraukt [demontāžu] tajā zonā, kas ir saistīta ar šo kultūrvēsturiski vērtīgo sakņu paviljonu, kamēr nav saskaņota atbilstoša dokumentācija," uzsvēra Asaris.

Kā ziņots, šā gada janvārī sliktā tehniskā stāvokļa dēļ tika slēgts Āgenskalna tirgus. Tā apsaimniekotājs vairākus gadus bija "Rīgas Centrāltirgus", taču kopš februāra to savā pārziņā atkārtoti pārņēma Rīgas domes Īpašuma departaments, kas plāno rīkot jaunu nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem.

Departamenta izstrādātais lēmums par Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsoles rīkošanu paredz, ka jaunajam investoram tirgus pilnībā būs jāatjauno trīs gadu un sešu mēnešu laikā.

Āgenskalna tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīga galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljona celtniecības darbi tika sākti 1911. gadā, bet pabeigti 1925. gadā. Tirgus paviljona platība ir gandrīz 4160 kvadrātmetri, bet pieguļošā teritorija aizņem 8433 kvadrātmetrus.