Atzīmējamās dienas: kā deputāti gribējuši 10 reizes grozīt piecu punktu likumu  (14)

20. martā valdība atbalstīja vairākus grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kurā paredzēts iekļaut Aviācijas darbinieku dienu un Autotransporta darbinieku dienu, kā arī Latvijas karavīru dienu. Par šiem grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.

Savukārt 15. martā Saeima izskatīšanai komisijās nodeva "Vienotības" sagatavotos grozījumus, kas paredz noteikt 11. novembri par oficiālu svētku dienu, kurā godināt latviešu karavīrus.

Tāpat Saeima 15. martā noraidīja ieceri 16. martu noteikt par atceres un atzīmējamo dienu, nenododot izskatīšanai komisijās Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) sagatavotos grozījumus.

Lai gan varētu šķist, ka vien martā politiķi sarosījušies, piedāvājot dažādus grozījumus svētku un atzīmējamo dienu likumā, kopumā ierosinot četras jaunas atceres un atzīmējamās dienas un vienu svētku dienu, Saeimā pieejamā informācija liecina, ka visu 12. Saeimu deputāti piedāvājuši dažnedažādākās izmaiņas likumā.

Ziņots, ka Latvijai Eiropas Savienības (ES) valstu vidū šogad ir trešais augstākais oficiālo svētku brīvdienu skaits, liecina ES Oficiālajā Vēstnesī publicētie dati par svētku brīvdienām dalībvalstīs 2018. gadā.

Latvijā šogad oficiālo svētku brīvdienu statuss ir 17 dienām. Šajā ES apkopotajā oficiālo svētku brīvdienu sarakstā ietilpst arī dienas, kuras oficiāli ir svētku dienas, tomēr tās tiek atzīmētas svētdienās un līdz ar to ne vienmēr asociējas ar papildus brīvdienām.

Vēl vairāk oficiālo svētku dienu nekā Latvijā ir Bulgārijā, kur oficiāli atzīmē 20 dienas, un Beļģijā, kur par svētku brīvdienām atzītas pat 24 dienas.

Vienlaikus Lietuvā šogad ir 13 oficiālas svētku brīvdienas, bet Igaunijā – 12.

Vienlaikus Saeima noteica termiņu priekšlikumu iesniegšanai nākamajam lasījumam – 5. oktobri, proti, vienu dienu pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to darbu pie ieceres šī Saeima nepabeigs.

Par likumprojektu iepriekš Saeimas komisijai sniegta virkne atzinumu. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) komisiju informējis, ka, "atzīstot pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas reliģiskos svētkus par valsts svētkiem, tiks radīts precedents, ka valsts atzīst ne tikai valsts svētkus, kas ir domāti visai sabiedrībai, bet arī reliģisko organizāciju reliģiskos svētkus, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā noteikto valsts un baznīcas atdalītības principu un 91. pantā noteikto vienlīdzības principu".

Pret grozījumiem iestājas arī Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), kas vērsusi uzmanību, ka katra papildu brīvdiena par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmētu IKP samazinājumu par 0,4% gadā.

Savukārt tā brīža Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis norādīja, ka vidēji vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no IKP, "līdz ar to šādas brīvdienas ieviešanai jābūt pamatotai".

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) rakstiski pauda komisijai bažas, jo "visbūtiskāk papildu svētku dienas noteikšana varētu ietekmēt ražošanas un būvniecības nozares". Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem papildu svētku dienas noteikšana būtu negatīva ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem astoņu miljonu eiro apmērā.

Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (iepriekš – Korna) uzsvēra, ka papildu svētku diena varētu tikt pozitīvi vērtēta no ģimenes un darba dzīves apvienošanas aspekta, tomēr ir jāņem vērā FM, EM un LDDK viedoklis.

Tikmēr Kultūras ministrija (KM) ieteica izvairīties no "svētku sadrumstalošanas", lai dažādās reliģiskās konfesijās neraisītu diskusiju par citu ticīgo grupu interesēm, rosinot vienu un to pašu svētku atzīmēšanu dažādos datumos.

Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) vērsa komisijas uzmanību, ka papildu svētku diena rada finansiālo ietekmi uz valsts apmaksāto veselība aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, jo medicīnas personālām svētku dienā ir jānodrošina piemaksa 100% apmērā. Piemēram, 2016. gadā stacionārajām ārstniecības iestādēm būtu nepieciešami papildu vairāk nekā 200 tūkstoši eiro.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība norādīja, ka no darbinieku viedokļa papildu brīvdiena ir vērtējama pozitīvi.

Arī iepriekš parlaments vairākkārt noraidīja līdzīgas ieceres, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.

Pāris mēnešus vēlāk vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti iesniedza savus grozījumus, kas paredzēja gan Robežsargu dienu, gan Policijas darbinieku dienu noteikt tajos pašos datumos, kā iepriekš piedāvāja LRA. Šis likumprojekts tika nodots izskatīšanai komisijās un jau rudenī steidzamības kārtībā atbalstīts galīgajā lasījumā.

Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, par šo dienu noteikšanu spriests arī 11. Saeimā, taču tolaik atbalsts netika gūts.

2015. gada novembrī "No sirds Latvijai" iesniedza grozījumus, kas paredzēja 4. februāri noteikt par Pasaules vēža dienu, 14. jūniju par Starptautisko asins donoru dienu, 28. jūliju par Pasaules hepatīta dienu, 29. septembri par Pasaules sirds dienu, 14. novembri par Pasaules diabēta dienu un 3. decembri par Starptautisko invalīdu dienu. Likumprojekts Saeimā neguva atbalstu un vērtēšanai komisijās netika nodots.

2016. aprīlī Saeimas atbalstu neguva Ministru kabineta iesniegto grozījumi, kas paredzēja noteikt marta trešo otrdienu par Vispasaules sociālā darba dienu un novembra trešo sestdienu par Mazā biznesa dienu.

Tāpat aprīlī "Saskaņas" deputāti parlamentā iesniedza grozījumus, kas paredzēja septembra trešo sestdienu noteikt par Sporta dienu. Arī šis likumprojekts netika nodots izskatīšanai komisijās. Koalīcijas deputāts Jānis Upenieks (V) aicināja neatbalstīt grozījumus, jo viņam "kā sportistam katra diena ir kā sporta diena un katra nedēļa ir kā sporta nedēļa."

"Tāpēc šoreiz aicinu neatbalstīt formālu sporta izcelšanu vienu dienu gadā ar šo likumprojektu, jo viena sporta veida pārstāvjiem sezona beidzas, citiem tā vēl nav sākusies un trešajiem gluži vienkārši nav iespējas ar savu sporta veidu pilnvērtīgi nodarboties laikapstākļu dēļ," skaidroja deputāts.

Lai gan grozījumi izskatīšanai komisijās nodoti, tie kopš 2016. gada izskaņas nav pavirzījušies tālāk.

Līdzīgs liktenis piemeklējis ieceri noteikt 27. aprīli par Latgales dienu. Šos grozījumus parlamentā iesniedza LRA deputāti un viens ZZS deputāts. Arī šis likumprojekts nav pavirzījies tālāk.

"Ir skaidri un gaiši redzams, ka šis ir izmisīgs un lēts, un vēlētājus necienošs mēģinājums dažas dienas pirms vēlēšanām taisīt reveransus. Mēs tagad uzstājamies tādu kolonizatoru lomā, kas atbrauc pie iezemiešiem un par maziem lētiem stikliņiem un pērlītēm ietirgo kaut ko, kas ir vajadzīgs. Vai patiešām mēs tik ļoti necienām Latgali?" pērn 1. jūnijā, debatējot pret grozījumiem, teica Ilze Viņķele (toreiz – "Vienotība"). Par spīti "Vienotības" iebildumiem grozījumi tika nodoti izskatīšanai komisijās.