No Zaļās Ceturtdienas līdz Lieldienām – tautas ticējumi, pasākumi, dievkalpojumi  (74)

Latviskās Lieldienu tradīcijas ir tik cieši saaugušas ar kristietībai raksturīgajām, ka tās nav iespējams nošķirt, kā arī nav pilnīgi precīzi nosakāms, kad Latvijas teritorijā sāka atzīmēt Lieldienas, iepriekš norādījusi Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. "Latvisko Lieldienu tradīcija ir tāda, ka tās savulaik iegūlās katolicismā vai savijās kopā ar luterisko ticību, lai pēc tam atkal atklātos jau kā kristīgas tradīcijas," norādījusi Kursīte.

Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.

Lieldienas šogad Latvijā, tāpat kā katru gadu, tiks svinētas dažādos pasākumos. Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu tajā, kā no ceturtdienas līdz Otrajām Lieldienām pavadīt laiku gan izdzīvojot savu ticību un piedaloties dievkalpojumos, gan vienkārši atpūšoties kopā ar ģimeni dažādos koncertos, piedaloties sportiskās aktivitātēs un apmeklējot muzejus.

Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts. Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.

Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas pulksten 18. Tāpēc, neskatoties uz to, ka mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.

Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits – priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem.

Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā.

Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē – Zaļā ceturtdiena. Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki. Tāpat Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena. Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu. Tāpat Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, jo tad vasarā kukaiņi nāks uz māju. Šajā dienā vajag "ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība".

Tautas gudrība arī vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara. Tāpat ticējums vēsta, ka tad, ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba, sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži, bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis. Cits ticējums vēsta: ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.

Zaļajā ceturtdienā bijis iespējams arī saprast, no kuras puses jaunām meitām brauks precinieki - "Zaļās ceturtdienas rītā ir jaunavām jākāpj uz kalna un jākliedz, tad uz to pusi, kur atskanēs atbalss, aizvedīs tautās", vai arī "ja grib zināt, no kuras puses brauks precinieki, tad Zaļās ceturtdienas rītā jākāpj uz akmeņa un skaļi jāgavilē; uz kuru pusi balss skan, no tās brauks precinieki"

Dievkalpojumi Rīgā un citviet Latvijā

Ceturtdien Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs, kā arī Latvijas Romas katoļu baznīcas (RKB) draudzēs paredzēti dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Mateja baptistu draudzēs pieejams šeit, bet Āgenskalna baptistu draudzē – šeit.

Gulbenes novada jauniešu centrā "Bāze" 29. martā pulksten 16 noritēs Lieldienu radošā darbnīca. Dalībnieki varēs izgatavot kreppapīra ziedus un olu trauciņus.

Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.

Jau divpadsmito reizi Vecrīgas ielās Lielajā Piektdienā, 30. martā, norisināsies par tradīciju kļuvušais Ekumeniskais Krusta ceļš, kas ik gadu vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus.

Krusta ceļš sāksies pulksten 12 laukumā starp Svētā Jēkaba katedrāli un Saeimu, bet noslēgsies Doma laukumā. Kopējais maršruts iekļaus šādas apstāšanās vietas hronoloģiskā secībā: Sv. Jēkaba katedrāle, Prezidenta pils – Svētā Gara tornis, Okupācijas muzejs, Brīvības piemineklis, Kara muzejs, Jēkaba laukums, Doma laukums.

Krusta ceļu uzsāks Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pie Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles, savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags to noslēgs pie Doma baznīcas.

Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lielās piektas (piektdienas) rītā priekš saules jāizslauka istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu. Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk izdosies nākošā vasarā. Tāpat šīs dienas rītā burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!"

Tautas gudrība iesaka: Lielajā piektdienā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies.

Tāpat tautas ticējums vēsta, ka tad, ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas un šajā dienā govis jāper ar peramo slotu, tad vasarā mušas neēd. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels. Ticējumi arī vēsta, ka Lielajā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusu.

Ja Lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un ieber ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu. Tautas gudrība arī iesaka Lielajā piektdienā ēst mārrutkus un dot tos arī lopiem, "lai nepiesistos nekāds ļaunums". Ticējumi vēsta, ka tie cilvēki, kas dzimuši lielajā piektā "tai stundā, kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo dvēseles, un tās viņus mācot nost", kā arī "Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt".

Pasākumi Rīgā

Kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lielās piektdienas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Dievkalpojumu saraksts Latvijas Mateja baptistu draudzēs pieejams šeit, bet Āgenskalna baptistu draudzē – šeit.

Rīgā pulksten 12 Kultūras centrā "Mazā ģilde" paredzēts garīgās mūzikas koncerts "Mirklis pirms...", kurā uzstāsies vokālais ansamblis "Putnu dārzs" un koklētāju ansamblis "Teiksma".

Pulksten 15 Rīgas Sv. Pētera baznīcā paredzēts koncerts "Lūgšana Lielajā Piektdienā. Bahs un Zemītis", pulksten 19 Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā paredzēts atskaņot Johana Sebastiana Baha "Jāņa pasiju", bet Rīgas Sv. Jāņa baznīcā paredzēts Lielās Piektdienas koncerts, kurā tiks atskaņots V. A. Mocarta Rekviēms.

No 30. marta līdz 2. aprīlim Kinoteātrī "K. Suns" Elizabetes ielā 83/85 paredzēti bezmaksas kinoseansi bērniem Lieldienās.

Klusajā sestdienā šķiet, ka baznīcas liturģijā viss ir apstājies un kluss, bet šīs dienas vakarā notiek svinīgākais dievkalpojums katoļu Baznīcas liturģijā – sākas Lieldienu vigīlija, kas, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē būšanu nomodā. Šim dievkalpojumam ir vairākas daļas un katrai no tām ir būtiska simboliska nozīme.

Dievkalpojums sākas ar gaismas ritu pie ugunskura, kur tiek iedegta Lieldienu svece. Tā ir liela izmēra svece un simbolizē Kristu. Kristību laikā no šīs sveces tiek aizdegta kristību svece. Uz šīs sveces ir dažādi simboli: krusts, grieķu alfabēta burti alfa un omega, attiecīgā gada skaitlis un piecas naglas, kas simbolizē piecas kristus brūces kājās, rokās un sānā. Vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.

Pēc gaismas liturģijas tiek lasīti deviņi lasījumi – septiņi no Vecās Derības un divi no Jaunās Derības. Lasījumi stāsta par galvenajiem notikumiem cilvēces pestīšanas vēsturē vai arī skaidro ticības pamatus. Pēc Vecās Derības lasījumiem baznīcā dzied himnu "Gods Dievam augstumos". Sāk zvanīt baznīcas zvani un skanēt ērģeles, kas neskanēja kopš Lielās ceturtdienas vakara dievkalpojuma. Šīs skaņas simbolizē Kristus ienākšanu pasaulē. Baznīcā sāk skanēt "Alleluja" dziedājums, no kura atturējās visu gavēņa laiku. Pēc lasījumiem notiek kristības solījumu atjaunošana un kristības, ja baznīcā ir cilvēki, kam jāsaņem Kristības sakraments. Pēc tam dievkalpojums turpinās kā parasti.

Atšķirībā no Zaļās ceturtdienas un Lielās piektdienas, par Kluso sestdienu nav daudz ticējumu. Tiek atzīmēts, ka tā ir visklusākā no visām Klusās nedēļas dienām.

Pasākumi Rīgā un citviet Latvijā

Šajā dienā kristīgo konfesiju dievnamos paredzēti Lieldienu vigīlijas dievkalpojumi.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Rīgā no pulksten 10 līdz 16 Kalnciema kvartālā plānots pasākums "Lieldienas Kalnciema kvartālā". Šajā pasākumā paredzēta šūpošanās lielajās šūpolēs, radošās Lieldienu darbnīcas lieliem un maziem. Pulksten 11 plānota Rīgas Vācu kultūras biedrības vokālā ansambļa "Morgenrot" uzstāšanās, kā arī Rīgas Vācu kultūras biedrības rīkota olu krāsošanas darbnīca, pulksten 12 plānota ģimenes folkloras kopas "Berendejka" uzstāšanās, pulksten 13 uzstāsies Latvijas Jakutu biedrības "Čoron" mākslinieki Vladimirs Berežnovs (vokāls) un Andrejs Cars (vargāns), Rīgas Ebreju kopienas jauktais koris "Šofar".

Pulksten 16 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plānots koncerts "Mūžīgo pakalnu ilgošanās", kurā muzicēs vokālā grupa "Anima Solla".

Tāpat Lieldienu svinības paredzētas Rīgas Centrāltirgū.

Liepājā no pulksten 10 līdz 16 Rožu laukumā norisināsies Lieldienu tirdziņš, uz kuru sabrauks tirgotāji no visas Latvijas, lai andelētos ar smeķīgiem gardumiem, pirmajiem pavasara zaļumiem un amatniecības meistardarbiem.

Siguldā 31. martā atklās gadskārtējo Šūpoļu festivālu, kurš sāksies pulksten 13 ar atraktīvo Zaķu skrējienu. Nepilnu kilometru garajā distancē no dzelzceļa stacijas līdz finiša punktiem skrējējus sveiks novada olimpieši. Skrējienā aicināti piedalīties dalībnieki ar zaķa ausīm. Šūpoļu festivāls turpināsies līdz 2. aprīlim, un tam par godu radītas 100 unikālas un neparastas šūpoles, izvietotas aptuveni trīs kilometru garā pastaigu maršrutā. Savas īpašās šūpoles darinājis arī Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs, Jauno Jāņu orķestra mūziķi un citas sabiedrībā zināmas personības.

Valkas novada Turnas pagasta tautas namā no pulksten 10 Lieldienu ieskaņu pasākums, tostarp radošās darbnīcas – putnu būrīšu izgatavošana, papīra ziedu un galvas rotu darināšana, dekupāža un dedzināšana kokā, kā arī olu krāsošana. Noritēs tradicionālais Lieldienu zaķa skrējiens viena kilometra, trīs un sešu kilometru distancēs. Būs arī Lieldienu zupa, deju koncerts un teātra izrāde.

Valmierā 31. martā no pulksten 11 līdz 15 noritēs Lieldienu tradīciju izzināšanas pārgājiens kopā ar aktīvā tūrisma entuziasti Santu Paegli. Pārgājiena laikā ikviens aicināts izzināt un iemēģināt dažādas Latvijas un citu valstu Lieldienu tradīcijas. Plašāka informācija Valmieras Tūrisma informācijas centrā.

Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību.

Tieši uz Lieldienu svinībām bijusi vērsta visa iepriekšējā - Klusā jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojušies trim svētajām dienām jeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinājās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tika pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas – līdz pat Vasarsvētkiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu.

Ar LELB dievkalpojumu sarakstu iespējams iepazīties šeit.

Dievkalpojumu saraksts RKB draudzēs pieejams šeit.

Latviešu folklorā rodamas daudz un dažādas tradīcijas, ieražas un ticējumi par to, kas jādara Lieldienās, lai labi satiktu ar kaimiņiem un lai mājās valdītu labklājība un pārticība.

Tā Lieldienās olas ir jāvāra katrai saimniecei, lai būtu laba satikšana ar saimi un kaimiņiem. Sīpolu mizās krāsotas olas būs dzeltenas vai brūnas, bet brūnums kļūs vēl spilgtāks, ja pie sīpolu mizām pieliek kafijas biezumus, savukārt alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu, bērzu lapas, mētras, sūnas dod dzelteni zaļu, bet rudzu zāle - koši zaļu krāsu.Lai olas būtu raibākas, tās var vārīt krāsainās lupatiņās, vienā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu dzīparu un notīt lupatiņu. Citām olām var pietīt bērzu lapiņas, egļu skujas un sūniņas vai mizas. Lai olas pēc krāsošanas būtu spodras, tās vēl karstas aprīvē ar speķa gabaliņu.

Ar Lieldienu olām saistās arī daudz ticējumu, piemēram, kas Lieldienu olas zags, tas paliks pliks kā Lieldienu ola. Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos. Lieldienās jāēd tikai olas, jo kas daudz gaļas ēd, to visu gadu moka kukaiņi. Ja Lieldienās ēd daudz olu, vistas labi dēj. Nemiers un nesaticība valda tajās mājās, kur olu čaumalas nesargā un samin.

Lieldienās ar olām jāiet "kauties" – kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos. Pirmajās Lieldienās sitas ar olas tievo galu, Otrajās Lieldienās – ar olas resno galu. Olu mainīšanai un dāvināšanai Lieldienās ir ne tikai utilitāra, bet arī dziļāka jēga – tas kalpo labvēlības, simpātiju radīšanai.

Obligāta prasība Lieldienu rītā ir agrā celšanās, kas garantē možumu un laimi visu gadu. Kurš pirms saules lēkta paspēs nomazgāties skaidrā avota ūdenī, tas visu gadu būs mundrs un jautrs. Mazgāšanās tekošā ūdenī, kas tek pret sauli, ir sava veida šķīstīšanās rituāls, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu. Ir arī šāds ticējums – kas lieldienu rītā pirms saules lēkta apēd 13 dzērveņu ogas, tam būs sārti vaigi.

Tāpat Lieldienās vajag kārtīgi izšūpoties, tad vasarā dunduri, odi un čūskas nekož, būs brangas aitas un gari lini. Šūpuļu kārēji un šūpotāji bija puiši, bet meitas par šūpošanu maksāja vai nu ar olām, vai ar cimdu pāri. Senie latvieši Lieldienām posās un gatavojās īpaši rūpīgi. Folkloras materiālos ir fiksēts, ka Alsungā pat cūku vilkuši atmuguriski uz dīķi mazgāt, lai visu gadu mājās būtu tīrība un zirnekļi neaustu tīmekļus. Cilvēki Lieldienu rītā vilka mugurā tīras, jaunas drēbes.

Ar Lieldienām saistās arī laika pareģošana. Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks. Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara.

Lieldienas Rīgā

No pulksten 10 līdz 19 laukumā pie Brīvības pieminekļa paredzēts pasākums "Jautrās Lieldienu šūpoles".

Laikā no pulksten 12 līdz 16 Kultūras un atpūtas parkā "Mežaparks", Atpūtas alejas un Janševska prospekta krustojumā, paredzēts pasākums "Nāc, nākdama, Lieldieniņa!" Paredzētas atrakcijas, putnu būrīšu gatavošana, izzinošas rotaļas, karuselis, radošās darbnīcas kopā ar ornitologiem un SIA "Rīgas meži" vides izglītības projektu "Zaļā klase". "Trušu karaliste" un Lieldienu tirdziņš ar latviešu amatnieku un mājražotāju izstrādājumiem. Paredzētas arī folkloras kopas "Grodi" , ģimeņu folkloras studijas "Garataka", muzikālās apvienības "Lata Donga" un tradicioālās mūzikas grupas "Tautumeitas" uzstāšanās. Iecerētas arī Lieldienu rotaļas un sadancošana.

No pulksten 14 līdz 16 kultūras pilī "Ziemeļblāzma" plānots pasākums "Atnāca Lieldiena dziedādama", kur plānots vēstīt par tautas tradīcijām, iecerētas dziesmas, rituāli, danči un rotaļas, olu krāsošana, ripināšana, lieldienu kartiņu veidošana. Piedalīsies kultūras pils "Ziemeļblāzma" bērnu deju kolektīvs "Bitīte", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Auda", tautas mūzikas grupa "Teikas muzikanti".

No pulksten 14 līdz 17 kultūras centrā "Imanta" plānots pasākums "Lieldieniņa braukšus brauca", kurā piedalīsies kultūras centra jauniešu deju kolektīvs "Imanta", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Imantieši", vokālais ansamblis "Tu un es". Pēc koncerta plānotas Lieldienu tradīcijas, radošās darbnīcas bērniem.

No pulksten 16 līdz 19.30 kultūras centrā "Mazā ģilde" paredzēts G. F. Hendeļa oratorijas "Mesija" atskaņojums.

Cēsīs Lieldienu svinības noritēs Maija parkā no pulksten 11. Varēs šūpoties Lieldienu lielajās koka šūpolēs, krāsot olas, mieloties ar Lieldienu zupu, iet rotaļās, izzināt latviešu Lieldienu svinēšanas tradīcijas, apmeklēt amatnieku tirdziņu, doties izjādēs ar zirgu.

Jēkabpils Kena parkā 1. aprīlī no pulksten 11 līdz 13 Lieldienu svinības. Būs paslēpto olu meklēšana, Zaķu skrējiens, koncerts, izdarības ar olām, kopīgas Lieldienu gleznas veidošana.

Smiltenē Lieldienu rosība no pulksten 10 – pie Tautas lietišķās mākslas studijas "Smiltene" atklās lielās šūpoles. Kopā ar studijas meistarēm ikviens var iesaistīties raiba lupatu deķa tapšanā. No pulksten 11 Smiltenes kultūras centrā bērnu un jauniešu deju koncerts, savukārt no pulksten 12 lustes kultūras centra pagalmā. Lieldienu tradicionālās izdarības palīdzēs paveikt folkloras kopa "Rudzupuķe". Apmeklētāji varēs aplūkot arī garaušu izstādi un pagatvot saules plāceni.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā 1. aprīlī no pulksten 12 līdz 16 Lieldienu svinības kopā ar grupu "Vēja runa". Svētkus vadīs "Godi", dejos dejotāji, būs trušu izstāde, olu ripināšana, ķirbju pankūkas, kā arī iespēja izšūpoties lielajās šūpolēs. Par godu svētkiem Mazbānītis kursēs no pulksten 12 līdz 15.

Svētdien Rietumu kristīgajā pasaulē sākusies Lieldienu oktāva, kad astoņas dienas tiek svinēts Kristus augšāmcelšanās notikums. Šīs svinības turpinās arī Otrajās Lieldienās.

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lieldienas rītā vajagot laukā saukt jeb šaut. No kuras puses atskanot atbalss, no tās puses nākšot brūte vai brūtgāns. Tāpat meita var ieēdināt puisi ar olu pirmā Lieldienas dienā: ola viņai jāapņem ap kreisās kājas gurnu un puisim par to nezinot jāiedod.

Ir arī šāds ticējums – puisim, kurš vēlas, lai visām jaunavām patiktu, Lieldienas rītā priekš saules lēkšanas jānoķer varde un tā dzīva jāiemet skudru pūznī. Pēc deviņām dienām tas atradīs tur mazu āķīti ar pātadziņu. Ar šo āķīti var tad visas meitas pievilkt pēc sirds patikšanas, un, ja kāda vairs nepatīk, vajag drusku uzsist ar mazo pātadziņu un tā tūdaļ aizbēgs.

Tāpat Lieldienas rītā meitai jāuzklāj skaisti sava gulta; kurš tad pirmais tur iesēdīsies, tam meita būs jāņem par sievu.

Tautas gudrība arī vēsta – ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā pirms saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki), kā arī Lieldienas rītā, saulei lecot, mati ar zaķa kāju jāķemmē, apiņos stāvot, tad tie aug skaisti un gari. Lieldienu rītā arī jāmazgājas pretsaules straumē, tad vasarā āda neapdegs.

Kur un kā svinēt?

Rīgā pulksten 13 kinoteātrī "Splendid Palace" paredzēts pasākums ģimenēm un bērniem Otrās Lieldienas ar orķestri "Rīga" "Latvijas ainavas krāsās un skaņās". Pulksten 13 paredzēta zīmēšanas meistardarbnīca ar Jāni Anmani, pulksten 14.15 orķestra "Rīga" koncerts.

Laikā no pulksten 15 līdz 17 VEF Kultūras pils vestibilā plānots Lieldienu koncerts "Mēs bijām spēlmanīši", kurā piedalās postfolkloras grupa "Iļģi". Paredzēta Lieldienu tradīciju iepazīšana, dziesmas, rotaļas.

Laikā no pulksten 14 līdz 16 Rīgas Kultūras centra "Iļģuciems" Lielajā zālē un Amatu namā paredzēts Lieldienām veltīts pasākums "Saule brauca mirdzēdama", kurā iecerējuši piedalīties Rīgas Kultūras centra "Iļģuciems" kolektīvi. Otrā stāva vestibilā plānotas radošās darbnīcas "Putni" un "Pavasaris". Amatu namā amatu prasmes demonstrēs tautas lietišķās mākslas meistari.

Daugavpilī, Vienības laukumā 2. aprīlī pulksten 12 koncerts "Ap Lieldienu šūpojos...", Lieldienu darbnīcas bērniem. Noritēs olu krāsošana un kaujas, olu ripināšana, skaistākās olas konkurss. No pulksten 13.30 brīvais mikrofons bērniem.