Rīgas dome apstiprina bebru barošanas plānu un citus vides projektus  (57)

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe iepriekš skaidroja, ka departaments vēlas turpināt piebarot un novērot Rīgas kanālmalas bebrus, lai izprastu zvēru uzvedību, kas savukārt palīdzēs maksimāli novērst pilsētas apstādījumu postījumus. Kopš pašvaldība baro bebrus, to nodarītais postījums pilsētai ir mazinājies.

Savukārt bebru izķeršana negarantēs to, ka zvēri vēlāk neatgriezīsies kanālā. "Pēc nedēļas tik pat labi var būt jauns bebrs klāt, jo šie zvēri dzīvo arī netālu esošajos galvaspilsētas mežos," teica Piņķe.

Pērn bebru barošanai no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem bebrus baroja par 7000 eiro, bet vēl par 12 tūkstošiem eiro no bebriem sargāja Rīgas kokus.

Gandrīz puse no visiem Vides aizsardzības fonda pirmās kārtas projektiem saistīti ar parku uzturēšanu.

Vērmanes dārzā par 5864 eiro novērtēs dižkokus, bet vēl par 11 944 eiro uzstādīs sētiņu ap bērnu rotaļu laukumu. Mājokļu un vides departaments skaidro, ka parka apmeklētāji uz bērnu laukumu bieži brien pāri zālienam, izmīdot to un bojājot koku saknes. Sētiņa būs aptuveni 50 metrus gara, kalta no metāla, un departaments gādās, lai tā iekļautos parka ainavā un būtu noturīga.

Infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai parkos atvēlēs 391 000 eiro. Lielākie plānotie darbi ir celiņu seguma atjaunošana ap Bastejkalnu, kāpņu atjaunošana Vērmanes dārzā un Dzegužkalnā, kā arī kanalizācijas vāku maiņa un citi mazāki darbi. Departaments brīdina, ka nepieciešams izstrādāt Esplanādes parka rekonstrukcijas projektu, taču, tā kā līdzekļu tam šobrīd nepietiek, nākas samierināties vien ar celiņu atjaunošanu.

Pašvaldības ieņēmumi no dabas resursu nodokļa pērn bija 897 tūkstoši eiro, bet Rīgas vides aizsardzības fonda neapgūto līdzekļu uzkrājums ir 192 tūkstoši eiro.