Saeimas deputāts Kārlis Seržants (ZZS) trešdien pieļāva, ka varbūt Valsts policijai vajadzētu veidot speciālu nodaļu, kas nodarbotos ar viltus ziņu izplatītāju brīdināšanu.
Ar šādu ideju Seržants nāca klajā trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā tika sākta diskusija par dezinformācijas ierobežošanu plašsaziņas līdzekļos, kad tika runāts konkrēti par viltus ziņām un portāliem, kas tās izplata.
Sākotnēji diskusijā sprieda par dezinformāciju, taču komisijas loceklis Jānis Ādamsons (S) iebilda, ka diskusija ir pārlieku plaša, un komisijai vajadzētu spriest konkrēti par viltus ziņām, kā arī to, kā apkarot portālus, kas šādas ziņas izplata.
Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāvji komisijas sēdes dalībniekiem sacīja, ka likumdevējs jau ir noteicis konkrētas un skaidras robežas pasakot, kas ir nelikumīgs saturs. Atbildot uz komisijas konkrēti minētu piemēru par viltus ziņām par pensijām Latvijā, IeM pārstāvis norādīja, ka Krimināllikuma 194.1 pants paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu vai datu izplatīšanu par Latvijas finanšu sistēmas stāvokli.
IeM ieskatā būtu nepieciešams likumā nošķirt, kurai institūcijai būtu tiesības nodarboties ar "informācijas šķirošanu". Ja likumdevējs lems, ka tā ir policija, kas šķiros labo un slikto informāciju, tad tā arī būs, noteica IeM pārstāvis.
Savukārt Ādamsons vaicāja, vai šobrīd "ir normatīvā bāze, lai aizklapētu konkrētus portālus, kas pauž melus, vai nav". Viņš norādīja, ka patlaban komisija spriež par lietu, kas ļoti līdzīga viltus zvaniem. "To mums izdevās daļēji kriminalizēt. Es nesaku, ka šo vajag kriminalizēt, bet vajag ieviest kaut kādu kārtību," sacīja deputāts.
IeM norādīja, ka Latvijā ir divi normatīvie akti, kas nosaka satura vērtēšanas aspektu, kā arī vēlreiz atkārtoja, ka Krimināllikumā ir skaidri definētas darbības, par ko paredzēta kriminālatbildība.
Savukārt komisijas loceklis, Saeimas deputāts Kārlis Seržants rosināja vērtēt, vai Valsts policijā nevajadzētu dibināt konkrētu nodaļu un brīdināt portālus, kas izplata viltus ziņas.
Viņš norādīja, ka policija būtu tā institūcija, kurai būtu jābrīdina portāli tad, kad šāda viltus ziņa jau identificēta.
Savukārt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kuras pārstāvji gan uz sēdi nebija ieradušies, būtu jābūt policijas "ierocim", kam jāvērtē, vai tā ir vai nav viltus ziņa. "Un iespējams, jāpilnveido likumdošana, lai ierocis būtu iedarbīgs. Nepieciešama viltus ziņas definīcija, jo pagaidām mēs tā taustāmies pa miglu," noteica Seržants.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
