Valsts prezidents Raimonds Vējonis neatsauksies aicinājumam un neapžēlos 13.janvāra Vecrīgas grautiņos notiesāto Ansi Ataolu Bērziņu.
Trešdien pie Rīgas pils pasākumā par Anša Ataola Bērziņa atbrīvošanu piketēja aptuveni 100 cilvēki. Piketā atsevišķi cilvēki rokās turēja plakātus, uz kuriem rakstīts "Brīvību Ansim!", "Vai Probācijas dienests nemāk izlasīt spriedumus?". Tāpat atsevišķi piketa dalībnieki vāca parakstus, tādējādi iegūstot atbalstu aicinājumam, kurā pausts lūgums apžēlot un no ieslodzījuma vietas atbrīvot Bērziņu.
Vairākas personas, tostarp Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis un Juris Viļums (LRA), jau ir vērsušās pie Valsts prezidenta ar lūgumu apžēlot Bērziņu. Ar šādu lūgumu pie Vējoņa vērsusies arī cilvēktiesību aizstāve Lidija Lasmane, rakstniece Inga Ābele, režisors Viesturs Kairišs, māksliniece Ieva Jurjāne, publicists Arnis Šablovskis un dzejniece Iveta Šimkus. Vēstulē Valsts prezidentam viņi norādījuši, ka, apžēlojot Bērziņu, tiktu pārtrauktas Bērziņa un viņa ģimenes ciešanas nu jau vairāk nekā gada garumā, labots "klajš nesamērīgums starp emocionālu reakciju uz valstī valdošajām nelikumībām un tam sekojošo reālā soda piemērošanu pretēji neviena neatceltajiem divu tiesas instanču spriedumiem, kas abi gluži nepārprotami noraidīja Probācijas dienesta pretenzijas".
Vēstulē lūgts ņemt vērā arī to, ka Bērziņš esot bijis gatavs pildīt trešās instances lēmumu, ja tas atceltu iepriekšējos spriedumus un uzliktu viņam pienākumu apmeklēt Probācijas dienestu, taču aizmuguriskais spriedums viņam šādu iespēju esot liedzis.
"Pēdējā laika notikumi - Bērziņa piekaušana Čehijas cietumā un viņa veselības stāvoklis - liek šādu lēmumu pieņemt tik drīz, cik vien iespējams," teikts vēstulē, uzsverot, ka ar šādu rīcību Vējonis apliecinātu savu humānismu, līdzcietību un spēju pēc būtības mazināt plaisu, kas Latvijā radusies starp tautu un politisko eliti.
Bērziņa aizstāvis Jānis Mucenieks pastāstīja, ka patlaban Bērziņa interesēs primāri ir iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi, tādēļ viņš ir vērsies ar iesniegumu pie Ieslodzījuma vietu pārvaldes, lai tā nodrošinātu Bērziņam magnētisko rezonansi, ultrasonogrāfiju un ortopēda konsultāciju, kas nepieciešama Čehijas cietumā satraumētajam celim.
Tāpat Mucenieks norādīja, ka arī pats Bērziņš tagad ir iesniedzis apžēlošanas lūgumu Valsts prezidenta kancelejā atbilstoši Apžēlošanas likuma 9.pantam.
Jau ziņots, ka 13.martā Čehijas konstitucionālā tiesa noraidīja prasību atcelt lēmumu, ar kuru Bērziņš tika izdots Latvijai, līdz ar to desmit dienu laikā no šī datuma aizturētais bija jāizdod.
Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja, VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.
Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties "politiskajā trimdā". Šādos apstākļos Bērziņš 2016.gada sākumā tika izsludināts starptautiskā meklēšanā, līdz 2017.gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.