Krievija gatavojas raķešu šaušanas pārbaudēm netālu no Latvijas krasta  (636)

Par to Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas (CAA) aģentūru.

Krievijas puse ir aicinājusi Latvijas CAA noteiktajā laika posmā slēgt gaisa telpu 18 kilometru augstumā raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru no Latvijas krasta līnijas.

Aģentūra LETA ziņo, ka CAA, atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt nākamnedēļ Latvijas gaisa telpu 18 kilometru augstumā Krievijas raķešu šaušanai paredzētajā zonā aptuveni 40 kilometru attālumā no Latvijas krasta līnijas.

CAA direktors Māris Gorodcovs skaidrojis, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.

CAA sarunu laikā ar Krievijas pusi ir izdevies mainīt šaušanai paredzētās zonas atrašanās koordinātes, jo sākotnēji plānotajā zona bija izvietota aktīvā gaisa satiksmes krustpunktā, atzīmēja Gorodcovs. Lūgts komentēt, kādu ietekmi Krievijas Jūras spēku raķešu izmēģinājumu dēļ slēgtā gaisa satiksme varētu atstāt uz pasažieru aviopārvadājumiem, Gorodcovs teica, ka to patlaban vēl nevar prognozēt. Taču ir skaidrs, ka konkrētajai zonai būs jālido apkārt.

Latvijas Aizsardzības ministrija jau izsaukusi Krievijas Federācijas militāro, gaisa un jūras spēku atašeju Latvijā, pulkvedi Andreju Lobovu un paudusi neapmierinātību par esošo situāciju. Ministrija Lobovam norādījusi, ka, neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

AM pieprasījusi Krievijas militārajam atašejam sniegt detalizētu informāciju par plānotajām aktivitātēm Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.

Tāpat ministrija informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.

LNT ziņu raidījumam AM valsts sekretārs Jānis Garisons sacīja, ka līdzīgu lūgumu kā Latvijai Krievija paudusi arī Zviedrijai un Polijai. Tomēr Latvijas pusei nav zināms detaļas par Krievijas plānotajām aktivitātēm. Pēc Garisona teiktā, ir dīvaini, ka šāda šaušana būtu jāīsteno Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, ja Krievijai ir poligoni savā teritorijā, kur regulāri tiek veikta šāda šaušana.

Ministrijas amatpersona skaidroja, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam.

Nacionālie bruņotie spēki sekos līdzi šo mācību norisei un arī turpmāk veiks pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu.