Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora Martina Gausa ienākumi no "airBaltic" pērn sasniedza 1,16 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.
Deklarācijā Gauss norādījis, ka pērn atalgojumā no uzņēmuma AS "Air Baltic Corporation" saņēmis 579 072 eiro. Tas ir par 44,4% mazāk nekā 2016. gadā deklarētais atalgojums 1,042 miljoni eiro apmērā. Taču kopējie Gausa ienākumi no "airBaltic" pērn pieauguši. Deklarācijā norādīts, ka vēl bez atalgojuma no "airBaltic" Gausa ienākumus pērn papildināja uzņēmuma maksātā prēmija 548 730 eiro apmērā un kompensācija no "airBaltic" par veselības apdrošināšanu 32 213 eiro apmērā.
Kā aģentūrai LETA skaidroja "airBaltic" pārstāve Alise Briede, arī 2016. gada deklarētajā atalgojumā iekļauta prēmija un kompensācija. Taču tas iepriekš nav ticis atsevišķi deklarēts. Deklarācijā par 2017. gadu šīs ienākumu pozīcijas lemts norādīt atsevišķi, ko uzņēmumā skaidroja ar iepriekšējos gados publiskajā telpā novēroto interesi par Gausa atalgojumu. Tāda pat pieeja attiecināta arī uz valdes locekļiem.
Tāpat deklarācija atklāj, ka "airBaltic" vadītājs veicis vairākus darījumus, kuru vidū ir pirkums 10 000 eiro apmērā, divi līzinga maksājumi, no kuriem katrs ir 15 000 eiro apmērā, maksājums par studijām 9000 eiro. Gauss ir veicis maksājumu arī par telpu nomu 9200 eiro apmērā. Deklarācijā norādīti arī citi darījumi, kuru kopējais apmērs ir 235 500 eiro.
Pagājušā gada laikā Gauss samazinājis parādsaistības par 50 000 eiro, un 2017. gada beigās tās bija 250 000 eiro.
Tāpat aizvadītā gada laikā sarukuši "airBaltic" vadītāja bezskaidrās naudas uzkrājumi 2017. gada beigās Gausam Vācijas, Itālijas, Austrijas un Latvijas banku kontos glabājās 123 500 eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs pie Vācijas "Ergo Insurance" bija uzkrājis 255 500 eiro. Tikmēr skaidrās naudas uzkrājumu apmērs pērn bija 15 000 eiro.
Gausa valdījumā pagājušā gada beigās bija 2015. gada izlaides auto "Tesla". Viņa lietošanā bija arī 2015. gada izlaides "Volkswagen" spēkrats, savukārt īpašumā – 2009.gada kvadricikls "Canam Quard" un 2016. gada "Mercedes Benz" automašīna.
Tāpat deklarācija atklāj, ka Gausam 2017. gada beigās piederēja būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī 100 kapitāla daļas Vācijas uzņēmumā "MaGau" 25 000 eiro vērtībā un 100 akciju Vācijas kompānijā "AirBerlin Plc&Co Luftverhrs" 96 eiro vērtībā.
Gauss darbu aviokompānijas izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā sāka 2011. gada 1. novembrī.
Atalgojums "airBaltic" pērn samazinājies arī valdes locekļiem - Vitoldam Jakovļevam un Martinam Sedlackim.
Jakovļeva atalgojums pērn samazinājies par 41,3% līdz 239 124 eiro. Tiesa, kopējie ienākumi no "airBaltic" pērn bija lielāki par 2016. gadā gūto algu. Pērn Jakovļeva ienākumi no "airBaltic" bija 459 814 eiro, kuros ietilpst alga un 220 690 eiro prēmija. 2016.gadā Jakovļevs atalgojumā saņēma 407 451 eiro.
Savukārt Sedlacka atalgojums pērn samazinājies par 39,3% - līdz 351 721 eiro. Taču arī Sedlacka kopējie ienākumi no "airBaltic" pērn bija lielāki par 2016.gadā saņemto atalgojumu, kas bija 579 380 eiro. Pērn Sedlacka kopējie ienākumi no "airBaltic" bija 679 021 eiro, kuros ietilpst atalgojums, 315 649 eiro prēmija un 11 651 eiro kompensācija. Viņa ieņēmumus pērn papildināja arī alga AS "Latvenergo" padomē 26 914 eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" 2016. gadā nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015. gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums 2016. gadā bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015. gadā.
"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem, piedāvājot savienojumus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam "airBaltic" piedāvā tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.