Latvija marta beigās izraidījusi Krievijas vēstniecības otro sekretāru Aleksandru Sazonovu, atsaucoties uz drošiem avotiem, svētdien ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Kā ziņots, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) paziņoja, ka, solidarizējoties ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija nolēmusi izraidīt Krievijas vēstniecības otro sekretāru. Rinkēvičs norādīja, ka personu vārdus un uzvārdus viņš nesauks, piebilstot, ka to var darīt Krievijas vēstniecība Latvijā, ja tai būs tāda vēlme. Krievijas vēstniecībā bija trīs otrie sekretāri – Mihails Jakuševs, Sazonovs un Anna Hrapova.
"Nekā personīga" vēsta, ka publiski internetā ziņas par Sazonovu darbinieku nav atrodamas. Savukārt, papētot darbinieku sarakstu Krievijas vēstniecības mājas lapā, iespējams secināt, ka Sazanova vārds tajā parādījies tikai pirms nepilna gada.
Līdz šim Latvijas dienesti salīdzinoši reti ziņojuši par atklātiem ārvalstu spiegiem, lai gan no kaimiņiem igauņiem šādas ziņas dzirdētas krietni biežāk.
"Nekā personīga" vēsta, ka raidījumam "slepenie dienesti" atbildējuši – izraidīšana no valsts ar skaļu skandālu vai arestēšana esot tikai viens no veidiem kā spiegus apkarot.
Raidījums atklāj, ka padomju gados ceļošanu, jo īpaši uz ārzemēm, pastiprināti uzraudzīja un izspiegoja drošības dienesti. Avio kompānijā "Aeroflot", kuras pārstāvniecības Latvijā vadītāju iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) marta beigās iekļāvis "melnajā sarakstā", augstākajā vadībā varēja strādāt tikai cilvēki, kuri sadarbojās ar specdienestiem.
Šobrīd, kad "Aeroflot" kontrolpakete joprojām pieder Krievijas valdībai, spiegu dienestu interese pār šo kompāniju nav mazinājusies. Avionozarē strādājošajiem ir iespēja piekļūt pie dažādām sensitīvām datu bāzēm, uzzināt cilvēku personas datus, vēsta "Nekā personīga".
Raidījums atgādina, ka marta beigās Latviju nācās atstāt "Aeroflot" Latvijas pārstāvniecības vadītājam Sergejam Sokoļņikovam. Viņa darba vieta un galds uzņēmuma birojā Skolas ielā atstāts ar nekārtībā izsvaidītām mantām un dokumentiem. Sokoļņikovu izraidīja Latvijas robežsargi.
"Nekā personīga" noskaidrojis, ka Sokoļņikovs uz Rīgu pārcēlies nesen. Pirms tam viņš bijis "Aeroflot" pārstāvniecības vadītājs Francijā. Bet 2015. gada vasarā izdota pavēle, ar kuru kompānijas vadība Maskavā pārceļ savu darbinieku Sokoļņikovu uz Rīgu. Kā liecina šis dokuments, viņa alga bijusi 5000 eiro mēnesī, kā arī dažādas piemaksas.
Raidījumam zināms, ka Sokoļņikovam kā "Aeroflot" filiāles vadītājam bija izdevies nokārtot termiņuzturēšanās atļauju Latvijā. Dienestu rīcībā jau kādu laiku krājušās ziņas, ka Sokoļņikovs izmantojis savu amatu, lai piekļūtu dažādām datu bāzēm un vāktu informāciju par Krievijas specdienestus interesējošiem Latvijas iedzīvotājiem.
"Aeroflot" filiāles vadītāja vienlaicīga izraidīšana no Latvijas ar vēstniecības darbinieku gan esot bijusi sakritība, atzīmē raidījums, norādot, ka neoficiāli zināms, ka Iekšlietu ministrija "nav bijusi priecīga, ka izveidots tāds sava veida spiegu dāvanu komplekts, lai uz āru izskatītos, ka Latvija, solidarizējoties ar Lielbritāniju, izraidījusi divus cilvēkus".
Jau vēstīts, ka ES valstu līderi iepriekš nolēma atsaukt ES vēstnieku Krievijā pēc tam, kad viņi atbalstīja Lielbritānijas viedokli, ka Krievija, "ļoti iespējams", ir atbildīga par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.
Maskavas un Londonas attiecības ir nopietni saasinājušās saistībā ar bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu ar nervus paralizējošu vielu 4. martā Solsberi.
Lielbritānija apsūdz Kremli, ka tas Lielbritānijas teritorijā īstenojis slepkavības mēģinājumu, izmantojot aizliegtus ķīmiskos ieročus. Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus. Krievija spērusi atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes darbību Krievijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!