Satraukuma pilnu vēstuli "Delfi Aculieciniekam" ir atsūtījis ilggadējs reportāžu autors un "Delfi" lasītājs Leons Stiprais, kurš ir nobažījies par stārķu ligzdu nojaukšanu Tukuma un Engures novados. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) par notikušo ir sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ligzdas noņemtas ar DAP izsniegto atļauju, bet, ja tādas nav, tad, piemēram, juridiskās personas var saskarties ar 1400 eiro lielu soda naudu.
Sākotnēji "Delfi" aculiecinieks vēstīja par nojauktajām stārķu ligzdām Smārdes dzelzceļa stacijā, tiesa, vēlāk viņš precizēja, ka runa tomēr ir par Milzkalnes dzelzceļa staciju. Leons Stiprais visiem "Delfi" lasītājiem atvainojas par sākotnēji neprecīzi sniegto informāciju.
"Stārķi ir atgriezušies. Diemžēl Milzkalnes dzelzceļa stacijas tuvumā uz elektrolīnijas staba gadiem ilgi esošā stārķu ligzda ir nojaukta. Nezinu, kas to nolēma izdarīt – elektrosadales līnijas vai pasažieru dzelzceļa līnijas priekšniecība. Jā, ligzda traucēja, bet uzsliet jaunu stabu, tas taču nav dārgi un sarežģīti," raksta Leons, kurš atgādina – Latvijā stārķi ir aizsargājami un pat svēti putni.
"Tagad stārķis, nabadziņš, staigā turpat blakus un domā, ko darīt. Nebrīnīšos, ja Smārdes ciemam, nāks pāri sentēvu teiktās nelaimes – žurku uzbrukumi, čūsku savairošanās, neražas un neauglība sievietēm," brīdina "Delfi" aculiecinieks.
Leonam informācijas avoti Smārdes apkaimē ziņo, ka Milzkalnes dzelzceļa stacijas tuvumā stārķis mēģina būvēt no jauna ligzdu. Tiesa, viņš sola aizbraukt uz dzelzceļa staciju, lai aplūkotu to klātienē un pēc tam dotu ziņu par saviem novērojumem.
Viņš atgādina, ka savulaik senie latvieši sabrukušo ligzdu vietā cēla stabu, kuram bija piestiprināts ritenis. Tie bijuši laimīgi, ja stārķis atgriezies.
"Es saprotu Tukuma Durbes pils rīcību. Veco skursteni vajadzēja nojaukt ar visu stārķa ligzdu. Domāju, ka pils daudz zaudēja no senā romantisma," prāto lasītājs.
Viņš izceļ un kā labo piemēru min Lejas Durbes ļaudis un to rīcību, jo tie vairākus gadus ceļot stabus ar riteņiem. "Tagad bērniem un mazbērniem stāsta, ka latvieši stāda ozolus un neļauj darīt pāri stārķiem. Tā bijis gadsimtiem ilgi," apgalvo Leons.
"Tukumā strauji atgriežas pavasaris. Zied pirmās pavasara puķes. Atlidojuši gulbji, strazdi un dzērves. Vai tiešām tukumnieki nesasparosies un neuzslies tos pāris stabus mūsu senčiem un Latvijas simtgadei par godu?" vaicā "Delfi" aculiecinieks.
"Ja ligzdas noņemtas pirms stārķu atgriešanās, tam nevajadzētu radīt būtiskas problēmas," mierina Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Viņš skaidro, ka ligzdas mēdz nogāzties arī dabisku iemeslu dēļ, un stārķi var uzcelt jaunas. "Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka baltais stārķis ir īpaši aizsargājama putnu suga un stārķu ligzdu noņemšanai ir jāsaņem DAP atļauja," atgādina Ķerus.
Taujāts par "Delfi" aculiecinieka izteiktajām bažām par nelaimēm, kas stārķu ligzdu nojaukšanas dēļ var piemeklēt Smārdes ciemu, Ķerus mierina iedzīvotājus. "Bažām par čūsku savairošanos, žurku uzbrukumiem un sieviešu neauglību saistībā ar stārķu ligzdu noņemšanu, protams, nav racionāla pamata," uzsver LOB valdes priekšsēdētājs.
Savukārt DAP vecākā valsts vides inspektore Līga Krieviņa portālam "Delfi" atgādina – baltā stārķa ligzdu noņemšanai iepriekš ir jāsaņem DAP atļauja arī situācijas, kurās tiek noņemtas neapdzīvotas ligzdas vai darbi notiek ārpus stārķu ligzdošanas perioda.
"Ņemot vērā baltā stārķa stabilo populāciju Latvijā un to spēju ligzdas atjaunot, kā arī pietiekošo ligzdu būvei pieejamo vietu daudzumu katru gadu tiek izdotas vairākas atļaujas ligzdu noņemšanai gadījumos, kuros konkrētā ligzda apdraud sabiedrības drošību, īpaši svarīgas ekonomiskas intereses vai pašu stārķu drošību," norāda Krieviņa. Viņa starp šiem gadījumiem min gan ligzdu noņemšanu no dūmeņiem, lai varētu droši lietot ēkas apkures sistēmu, bīstamo koku ciršanu vai būvju nojaukšanu, ēku jumtu seguma vai dūmeņu remontu un citas lietas.
Krieviņa atgādina, ka katru gadu atļauja stārķu ligzdu noņemšanai tiek izsniegta AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls", lai tās varētu nodrošināt drošu elektropiegādi saviem klientiem, mazinot riskus, ko rada sasvērušās ligzdas, ligzdas, kas skar elektropārvades vadus un vecās ligzdas, kas var sasniegt pat tonnu lielu svaru, kā arī ligzdas, kas traucē veikt elektropārvades līniju rekonstrukciju. "Uz šo atļauju pamata AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls" veic plānotos darbus ārpus stārķa ligzdošanas perioda, kā arī ārkārtas gadījumos noņem ligzdas stārķa ligzdošanas perioda laikā," skaidro inspektore.
"Baltā stārķa ligzdas noņemšana bez DAP atļaujas ir Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 3. punkta pārkāpums, par ko saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78. panta otro daļu privātpersonām paredzēta 30 – 700 euro, savukārt juridiskajām personām 70 – 1400 euro liels naudas sods," uzsver DAP pārstāve.
DAP ir uzsākusi ligzdu noņemšanas apstākļu noskaidrošanu abās iesniegumā minētajās vietās.
"Atsaucoties uz informāciju, AS "Sadales tīkls" darbinieki pārbaudīja situāciju un jāsaka, ka Smārdē un dzelzceļa stacijas rajonā nav veikti elektrotīkla rekonstrukcijas darbi vai elektrotīkla bojājumu novēršana, kas varētu veicināt stārķa ligzdas noņemšanu," portālam "Delfi" norādīja AS "Sadales tīkls" pārstāve Renāte Meļķe.
Viņa arī uzsver, ka stārķu ligzdošanas periodā uzņēmums neveic ligzdu noņemšanu no elektrolīniju balstiem un vērojot stārķu aktivitāti un putnu ātrāku atgriešanos Latvijā, šis periods pat tiek pagarināts. Plašāku AS "Sadales tīkls" komentāru par stārķu ligzdām var izlasīt šeit.
Sūtiet savas reportāžas un par labāko reportāžu saņemiet balvu - dāvanu karti "Galactico" 30 eiro vērtībā. Foto un video gaidām epastā aculiecinieks@delfi.lv, vai arī izmantojiet reportāžu iesniegšanai paredzēto formu! Darbdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00 varat arī ziņot par nebūšanām, novērojumiem, ierosinājumiem, zvanot pa "Delfi Aculiecinieka" tālruni nr. 67784066!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
