''Titānika' bēdīgais liktenis' – ko par tvaikoņa nogrimšanu rakstīja prese Latvijā  (52)

Aplūkojot tā laika presi, jāatceras, ka 1912. gadā Krievijas impērijā, tostarp Latvijas teritorijā, cilvēki vēl dzīvoja pēc vecā stila kalendāra, kurā bija 13 dienu nobīde no tā kalendārā, kādu ņēma vērā Rietumu pasaulē. Tādējādi pirmās ziņas pēc toreizējā Latvijas laika par "Titānika" nogrimšanu atrodamas 1912. gada 4. aprīlī jeb pēc jaunā stila – 17. aprīlī, divas dienas pēc lielās traģēdijas.

Lai gan laikraksti informāciju par notikušo no "Pēterburgas telegrāfa aģentūras" saņēma agrāk, drukas darbu dēļ informāciju paspēja publiskot vien jau minētajā 4. aprīlī. Vēstis gan sākotnēji bija pretrunīgas.

Ir nogrimis, nav nogrimis

"Jaunāko Ziņu" 4. aprīļa izdevuma piektās lapas apakšā atrodama ziņa, kurā minēts visai mulsinošs notikumu izklāsts: "Londona. Te dabūta ziņa, ka tvaikonis "Titāniks" gājis bojā pie "Resa" raga. Tvaikonis uzskrējis uz ledusgabala un pēc pusstundas nogrimis. Sievietes uzņemtas glābšanas laivās. Tvaikonis "Titāniks" esot lielākais visā pasaulē. Trešdien viņš ar 1380 pasažieriem izgājis no Sauthemptonas un Edinburgā uzņēmis vēl citus pasažierus. Visus pasažierus izglābis tvaikonis "Virginian", kas sazināts ar bezdrāts telegrāfa palīdzību. "Titāniks" vēl turoties uz ūdeņa un lēnam ejot uz Halifaksu."

Tajā pašā 4. aprīļa izdevumā laikraksts publicē precizējumu, ka kuģis tomēr nogrimis. "Pēc vēlākām ziņām no nogrimušā tvaikoņa "Titāniks" 2200 pasažieriem izglābušies esot tikai 675."

Šāds mulsinošs vēstījums cilvēkiem Latvijā 1912. gada 4. , 5. un arī 6. aprīlī bija lasāms vairākos laikrakstos, kas izmantoja "Pēterburgas telegrāfa aģentūras" sniegtās ziņas.

Pretrunīgā informācija par "Titānika" avāriju tika publicētas arī pašās ASV. Ņujorkas laikraksts "The Evening Mail" 15. aprīlī avīzes pirmajā lapā publicēja informāciju, ka kuģis nav nogrimis un tiekot vilkts uz Halifaksu. ASV žurnālistikas muzejs publikācijā skaidro, ka sākotnēji kļūdaina informācija izplatījusies vairāku iemeslu dēļ – "Titānika" īpašnieks "White Star" nav sniedzis skaidru informāciju, žurnālistiem pašiem nebija iespēja nokļūt notikuma vietā, bet pirms avārijas presē tika plaši skaidrots, ka kuģis ir "nenogremdējams".

Minējumi par notikušo

5. aprīlī daļā laikrakstu jau parādās informācija, kas vairs nepieļauj kuģa izglābšanos, un jau sākas detalizētāki notikušā apraksti. Piemēram, "Liepājas Atbalss" 5. aprīlī vēstīja, ka uz kuģa atradušies emigranti, tādējādi esot iespējams, ka kāds no tiem uz kuģa nokļuvis, ceļodams arī caur Liepāju. Šis pieļāvums gan tālāk avīžu slejās netiek iztirzāts līdz 11. aprīlim, kad "Dzimtenes Vēstnesī" tiek ziņots: ""Titānika" katastrofas gadījumā noslīkuši 20 ceļinieki no Iekškrievijas, kas braukuši no Liepājas uz Angliju. Viņu vārdus drīzumā izsludinās".

Tiek spriests arī par turpmākajām izmaiņām kuģniecībā. 6. aprīļa "Dzimtenes Vēstneša" izdevuma rakstā ar nosaukumu "Titānika gals" atrodamas pirmās ziņas par to, ka nozari pēc traģēdijas sagaida pārmaiņas: "Londona. Atbildot uz pieprasījumu par "Titānika" katastrofu, tirdzniecības ministrs apakšnamā paskaidroja, ka tiks lūkoti cauri noteikumi par glābšanas laivām. Tātad arī angļu valdība atzīst, ka par tām nav bijis diezgan gādāts uz "Titānika" milzu tvaikoņa".

7. aprīlī "Dzimtenes Vēstnesis" turpina aprakstīt notikušo, šoreiz uzsverot, ka traģēdijā gājuši bojā vairāki slaveni cilvēki. Publikācija sākas ar slaveno cilvēku portretiem, tostarp attēlots pulkvedis un miljardieris Džons Džeikobs Astors IV no ASV, kurš, kā tiek uzskatīts, bija bagātākais cilvēks uz Titānika klāja, uzņēmējs Bendžamins Gugenheims, viens no pētnieciskās žurnālistikas aizsācējiem Viljams Tomass Steds un citi. Tostarp attēlotas kuģa un aisberga skices.

Laikraksts "Sadzīve" 10. aprīlī piebilst, ka bez cilvēku dzīvībām jūras dzelmē pazudusi arī liela nauda: "Tvaikonis maksāja apmēram 12 un pus miljonu rubļu un kopā ar visām precēm bija apdrošināts apmēram par 22 milj. rbl. Bez tam uz kuģa atradās 3500 pasta sūtījumu, to starpā kādi 7 miljoni vēstuļu. Arī pasažieru nauda un vērtslietas iztaisa milzu summas, tā kā ar "Titānika" nogrimšanu gājuši jūras dziļumos bez lielā cilvēku skaita arī daudz miljonu naudas."

Avīzē arī raksturoti iespējamie apstākļi uz klāja laikā, kad kuģis vēl tikai grimis: "Daži pasažieri stāsta, ka nekāda panika uz "Titānika" nav izcēlusies. Dažas sievas atteikušās atstāt savus vīrus un ar varu bijušās jāiesēdina laivā. Nakts bijusi gaiša, spīdējis mēness un jūra bijusi pilnīgi gluda. Pirms nogrimšanas tvaikonis pacēlies ar vienu galu stāvus gaisā, tā ka daļa no kuģa atradusies vismaz 150 pēdas pār ūdeni. Tā tvaikonis stāvējis kādas 5 minūtes kā tumšs tornis, tad sasvēries uz sāniem un nozudis ūdenī."

Vairākās no publikācijām novērojami arī apcerējumi par cilvēka bezspēcību dabas priekšā. 11. aprīļa publikācijā "Jūras milzeņa "Titānika" gals" "Dzimtenes Vēstnesis" raksta: "Elektrības īpašības izpētījušiem, cilvēkiem bija iemesls lielīties, ka viņi saviem nolūkiem prot kalpināt pašu brīnišķīgāko un visātrāko "debess spēku" – zibeni. Tāpat daudz citus varenus dabas spēkus cilvēce mācījusies izmantot pa savam prātam un savām vajadzībām. Tikai pasaules jūra vēl nebija padevusies; viņa likās brīžam it kā sadusmota."