Iepriekšējā VID ģenerāldirektora konkursa finālisti šoreiz amatam nepieteiksies  (19)

Rumba savu izvēli skaidro ar sarežģīto nodokļu reformu. "Toreiz, kad es startēju, man bija sajūta, ka Latvijā ir nobriedusi kritiskā masa pozitīvām izmaiņām, bet man personīgi šķiet, ka [nodokļu] reforma tādā formā, kā mēs viņu redzējām, viņa padara daudzas lietas vēl sarežģītākas, un man liekas, ka šis ir ačgārns mehānisms, ko es neredzu motivāciju risināt kā VID ģenerāldirektors," Latvijas Radio stāsta Rumba. Savukārt Ņikitins iemeslus nekomentē.

2016. gadā konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu Valsts kanceleja saņēma 19 pieteikumus, bet konkursa trešajā kārtā iekļuva četri – Ņikitins, Rumba, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš vēlāk savu kandidatūru atsauca, kā arī apdrošināšanas nozarē strādājošā Ilze Cīrule.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) amatam virzīja Cīruli, jo sakritušas abu vīzijas par VID attīstību. Pēc pusotra gada amatā Cīrule negaidīti mira, bet VID šonedēļ sāka jauna ģenerāldirektora meklējumus.

VID ģenerāldirektora pienākumus šobrīd pilda vadītāja vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. Viņa Latvijas Radio pauda, ka neizslēdz iespēju pieteikties konkursā.

Amata konkursam pieteikties var līdz 2. maijam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze, vadot vismaz 40 darbinieku lielu komandu, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā, kā arī spēja analizēt sarežģītu, apjomīgu informāciju. Tāpat no amata kandidātiem gaida zināšanas un izpratni par VID darbības jomām, valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, teicamas sadarbības, komunikācijas un stratēģiskās plānošanas prasmes un svešvalodu pārzināšana.

Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 4030 eiro apmērā. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt piemaksas un prēmijas, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.