Daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem pedagogiem, izriet no izglītības un zinātnes ministrs Kārļa Šadurska (V) sacītā Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē.
Ministrs atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.
"Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad, redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija, kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās - skolas tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda ietaupījuma," stāstīja politiķis.
Šadurskis pauda, ka "ļoti provizoriskie" aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu.
"Ja valsts no savas puses arī liek pretim 1,5 miljonus eiro, tad ir saprotams, ka ar trim miljoniem nevar realizēt pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku," atzina Šadurskis.
Viņš informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu ietaupījumu.
IZM norādīja, ka šogad no 119 pašvaldībām, racionalizējot skolu tīklu, ietaupīt izdevies 18 pašvaldībām. Finansējuma ietaupījums ir ļoti dažāds - ieekonomējušo pašvaldību vidū ir tādas, kurām izdevies ietaupīt gandrīz pusi no mērķdotācijas, taču atsevišķas pašvaldības no mērķdotācijas ietaupījušas vien pāris procentus. Kopumā pašvaldībām izdevies ietaupīt vien 0,5% no valsts budžeta mērķdotācijas.
Savukārt pedagogu darba samaksa saskaņā ar darba slodzi likvidējamās izglītības iestādēs, kurās ir ļoti mazs skolēnu skaits, svārstījies no nepilniem 200 eiro līdz aptuveni 400 eiro.
Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018. gadā.
IZM šogad saskaņojusi septiņus pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi, četrus lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot, 12 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai izglītības iestādei, 14 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, kā arī divus lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu. Virkni pašvaldību lēmumus par izmaiņām skolu tīklā 2018. gadā IZM saskaņoja arī pērn un pirms diviem gadiem.
Līdz jaunajam mācību gadam izglītības pakāpi mainīs 11 izglītības iestādes - par pamatskolām tiks pārveidota Liepupes vidusskola, Irlavas vidusskola, Īslīces vidusskola, Uzvaras vidusskola un Staiceles vidusskola, bet par sākumskolām - Kārķu pamatskola, Vijciema pamatskola, Asūnes pamatskola, Šķaunes pamatskola, Tīnūžu pamatskola un Mežotnes pamatskola.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
