Vējonis: mūsu tiesu sistēma nav ātra; bažas rada grozīto spriedumu skaits  (131)

Valsts pirmā amatpersona, atklājot diskusiju, pauda cerību, ka jau iepriekš rīkotajos pasākumos pārrunātais nav palicis tikai Rīgas pilī, bet ir turpinājies tiesu kolektīvos, konferencēs un citos tieslietu sistēmas pasākumos. Tas dotu sabiedrībai skaidru sajūtu, ka tiesiskums ir valsts prioritāte, gūtajām atziņām atbalsojoties praktiskajā darbā, ļaujot to labāk organizēt.

Pēdējā laikā, Valsts prezidenta ieskatā, daudz paveikts tiesiskuma stiprināšanā, tomēr tieslietu sistēmas reputācija un efektivitāte aizvien nav pietiekoši augstā līmenī. "Man nav saprotams, kāpēc man jāmaksā tiesnesim alga, ja viņš darba laikā mācās kādu citu profesiju, un tā ir akceptējama situācija. Tas ir retorisks jautājums, un es nesagaidu uzreiz atbildi, bet neapšaubāmi sabiedrībā šie jautājumi tiek uzdoti," noteica Vējonis, piebilstot, ka viņam ir cerība, ka sistēmiskām problēmām var rast risinājumus.

"Tiesu sistēma nodrošina taisnīgumu, un taisnīgums ir kritiski svarīgs demokrātiskas un stipras sabiedrības un valsts veidošanā. Aicinu paskatīties uz tiesu sistēmu daudz plašāk. Mums ir svarīgi, lai būtu efektīvs un ātrs tiesas process. Tos gaida gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, un tas ir svarīgs faktors uzņēmējdarbības veicināšanai, ārvalstu investīciju piesaistei, un tas ir jautājums, uz kuru patlaban man nav atbilžu. Tāpēc mēs rīkojam diskusiju," norādīja Vējonis.

Viņš sacīja, ka redzams, ka uzņēmējdarbība tiek kavēta, uzņēmumi pārceļas uz citām valstīm. Valsts no tā negūst nodokļus un ir liels ēnu ekonomikas slogs. Vējonis uzteica Valsts kontroli, kas strādājusi pie tiesu sistēmas efektivitātes. Aplēses liecina, ka Latvijā tiesu izdevumi pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) ir augstāki nekā vidēji ES. "Tas apliecina, ka ar šādu finansējuma apjomu ir jāspēj izdarīt daudz vairāk un pārskatāmā nākotnē varam panākt būtiskus uzlabojumus," viedokli pauda Valsts prezidents.

"Mēs zinām par problēmām, kas mums ir. Ļoti būtiski ir tas, ka mūsu tiesu sistēma nav ātra. Dzirdam par tiesu procesiem, kas notiek piecus un desmitu gadus. Tas vairs nav tīri tehnisks un ērtību jautājums, tas ir jautājums par valsts spēju nodrošināt taisnību," noteica pirmā amatpersona, piebilstot, ka tieši ilgās lietu izskatīšanas dēļ taisnība bieži kļūst par netaisnību. "Ikviens, kam bijusi darīšana ar tiesu, zina, ko tas nozīmē emocionālā un finansiālā līmenī," noteica Vējonis, norādot, ka nereti tas ir no dzīves zaudēts vesels posms.

Bažas Valsts prezidentam rada arī lielais atcelto un grozīto spriedumu skaits. "Teju katrs piektais nolēmums atšķiras no zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Rodas jautājums – kādēļ? Vai tas ir jautājums par spriedumu kvalitāti?" retoriski vaicāja Vējonis, piemetinot, ka tiesu sistēmai ir jārada drošības sajūta, ka ikvienam Latvijā ir iespēja aizstāvēt savas tiesības un netiks pieļauta krāpšanās uz taisnīguma rēķina.

Runas noslēgumā Valsts prezidents sacīja, ka likumi un to interpretācija visu laiku mainās un mainīsies, tāpēc tiesu sistēmai ir nepārtraukti jāattīstās. Tāpat viņš sacīja, ka neredz nevienu būtisku iemeslu, kāpēc šo attīstību nevarētu sākt jau šodien un turpināt, jo ir svarīgi, lai būtu viens likums, viena taisnība visiem.