Lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti, jāpārskata budžeta sadalījums, pauž VK  (65)

2017. gada pirmajā pusē VK pabeidza lietderības revīziju par tiesu nozari, ņemot vērā tās nozīmību ekonomiskajos jautājumos, nozarē esošo, VK ieskatā, ievērojamo līdzekļu apjomu, kā arī sabiedrības viedokli par tiesu sistēmu Latvijā.

Revīzijā VK analizējusi kā nozarei veicies ar mērķu, kas minēti pamatnostādnēs, sasniegšanu. Krūmiņa uzsvēra, ka pozitīvi vērtējams fakts, ka šādi mērķi vispār ir noteikti, jo, "ja nesaprotam, kur iet, tad nezinām, kā tur nonāksim".

VK secinājusi, ka kvantitatīvi visi pasākumi ir izdarīti, taču, runājot par kvalitāti, tad īsti tik labi veicies nav. Krūmiņa gan sacīja, ka diskusijā negrib iztirzāt atsevišķus konkrētus rādītājus, jo revīzija bijusi par 2015. gadu un 2016. gadu, tāpēc ļoti iespējams, ka situācija jau ir mainījusies un patlaban tā ir atšķirīga.

Runājot par revīziju un VK ieteikumiem pēc tās, Krūmiņa sacīja, ka valsts galvenās audita iestādes vērtējumā pozitīvi, ka soļi, kurus tiesu sistēma spērusi, ir sperti pareizā virzienā. VK seko līdzi, kas notiek pēc tam, kad revīzijā izteikti ieteikumi un šajā gadījumā ir redzams, ka tiek strādāts pie sistēmas pilnveides. "Ir ļoti būtiski, lai reformas sajustu sabiedrība. Ka tās dod to, ko sabiedrība sagaida. Ļoti svarīgi, veicot šos uzdevumus, ir neieslīgt labsajūtā, ka viss ir labi un pareizi. Jāņem vērā, ka dzīve attīstās un jāskatās uz jaunām pilnveides iespējām," uzsvēra Krūmiņa.

Otrs jautājums, kam pievērsās valsts kontroliere, bija par resursu atdevi. No tiesu sistēmas sagaidītais rezultāts ir, lai strādātu taisnīgi un neatkarīgi. VK ir pārliecināta, ka ieguldījumu pārvēršana galaproduktā attiecas arī uz tiesu sistēmu. VK secinājusi, ka Latvijā tiesu sistēmas resursi pret iekšzemes kopproduktu ir vieni no augstākajiem Eiropā. "Tas raksturo to finanšu apjomu, kas ir pieejams," sacīja Krūmiņa, norādot, ka pēdējos gados tiesu nozarē vērojams arī ievērojams budžeta pieaugums. "Sabiedrības līdzekļi ir nodoti ar konkrētu mērķi konkrētas sabiedrības vajadzības īstenošanai. Sabiedrībai resursi jāsajūt reālā tiesu sistēmas darbībā. Lai to panāktu, nepietiek ar VK vai ekspertu darbībām, pamats ir pašas tiesu sistēmas sapratne un darbība, lai šo uzdevumu izpildītu. Pašiem ir jāsaprot, kā rīkoties, lai šo resursu varētu maksimāli efektīvi un lietderīgi izmantot," uzsvēra Krūmiņa.

Salīdzinot ar privāto sektoru, valsts kontroliere norādīja, ka, piemēram, privātajā sektorā vienmēr tiek vērtēts, vai ieguldītais laiks, darbs un nauda sasniedz rezultātu. Viņasprāt, tāpat vajadzētu darīt arī valstij.

Līdz ar to VK ieskatā jāpārskata tiesu sistēmas budžeta pārskatīšanas un optimizēšanas variants, lai uzlabotu efektivitāti. Vienlaikus Krūmiņa uzsvēra, ka viņa neapgalvo, ka jāsamazina finansējums. "Lai izdarītu labas lietas, lielākoties nauda ir vajadzīga, bet ir jāskatās, kā ar to naudu, kas ir, var izdarīt vairāk un labāk," skaidroja Krūmiņa. Tāpat viņa norādīja, ka darbs pie tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma sistēmas izveides ir izaicinājums, jo algu pārskatīšanu, tās paaugstinot, sabiedrība uztver ļoti jūtīgi. Tas ir faktors, kāda būs sabiedrības attieksme un gaidas pret tiesu sistēmas darbu.

Trešā lieta, kam pievērsās Krūmiņa, ir domāšanas maiņa. Viņa norādīja, ka neatkarīgām iestādēm ir uzlikti ļoti lieli pienākumi. Šis jautājums ir aktuāls arī Valsts kontrolei, kas ir neatkarīga iestāde. Krūmiņa skaidroja, ka šādām iestādēm dotas daudzas lietas, kas nav citām, kā arī lielākas privilēģijas budžeta piešķiršanas procesā. "Manuprāt, brīvība paceļ to latiņu, kādiem jābūt mums pašiem, mūsu darba rezultātiem, kā organizē iekšienē procesus un darbības," sacīja Krūmiņa, piebilstot, ka pārdomātai jābūt arī šo iestāžu darbinieku uzvedībai un darbībai sabiedrībā.

Jau ziņots, ka, turpinot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosināto diskusiju ciklu par Latvijas tiesu varas aktuālajiem jautājumiem, Rīgas pilī 19. aprīlī notika otrā diskusija, kurā eksperti runāja par iespējām pilnveidot tiesu varas darbu.

Diskusijas iesākumā klātesošos uzrunāja Vējonis, kurš pauda, ka Latvijas tiesu sistēma nav ātra, un tas ir jautājums par valsts spēju nodrošināt taisnību, kā arī bažas rada arī lielais atcelto un grozīto nolēmumu skaits.

Pēdējā laikā, Valsts prezidenta ieskatā, daudz paveikts tiesiskuma stiprināšanā, tomēr tieslietu sistēmas reputācija un efektivitāte aizvien nav pietiekoši augstā līmenī. "Man nav saprotams, kāpēc man jāmaksā tiesnesim alga, ja viņš darba laikā mācās kādu citu profesiju, un tā ir akceptējama situācija. Tas ir retorisks jautājums, un es nesagaidu uzreiz atbildi, bet neapšaubāmi sabiedrībā šie jautājumi tiek uzdoti," noteica Vējonis, piebilstot, ka viņam ir cerība, ka sistēmiskām problēmām var rast risinājumus.