Ārlietu ministrija (ĀM) izskatījusi trīs LI nākotnes scenārijus, no kuriem izvēlējusies variantu LI pārveidot par publisku nodibinājumu, tādējādi nostiprinot tā autonomiju un paverot lielākas iespējas finansējuma piesaitē no privātajiem avotiem. Pētersone skaidroja, ka šo variantu redzētu kā labu risinājumu tad, ja reizē ar autonomiju tiktu palielināts institūtam paredzētais finansējums.
"Atbalstu autonomijas palielināšanu un ārvalstīs neatkarīgam vēstījumam ir lielāka uzticība. Tomēr joprojām saglabājas bažas par finansējumu. Ir riski, ja valsts finansējums nav kā dotācija, bet kā kaut kas nenoteikts. Mēs dzīvojam ar lielām cerībām, bet jāskatās kā tas attaisnosies, tieši stabilitātes un ilgtspējas ziņā," norādīja Pētersone, kura LI vadīja no 2011. līdz 2015.gadam.
Viņa uzsvēra, ka institūta funkcija ir valstij ļoti nozīmīga, un LI var uzskatīt par vispieticīgāko un ekonomiskāko šāda veida iestādi visā pasaulē, un tieši ar to pasauli iespējams pārsteigt. "Iestādes efektivitāte ar piešķirtajiem resursiem bijusi ļoti augsta un līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. LI ir vērtība, kas jāsargā un jānodrošina tā ilgtspēja. Tomēr vienmēr jāsalāgo valsts intereses un iespējas," piebilda Pētersone.
Jau vēstīts, ka saistībā ar izmaiņām LI institucionālajā statusā izskatītas trīs iespējas - saglabāt to ārlietu ministra pārraudzībā kā valsts tiešās pārvaldes iestādi, palielinot finansējumu, pārveidot to par publisku nodibinājumu, pieņemot atsevišķu likumu, vai apvienot LI ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).
Ministrija lēmusi, ka no trīs izskatītajiem variantiem LI misijai un funkcijām atbilst otrā iespēja - LI pārveidošana par publisku nodibinājumu. Šādā veidā tiktu nostiprināta institūta autonomija, tiktu likti pamati atbilstošas starptautiskās reputācijas izveidošanai, lēmumu pieņemšanas process kļūtu ātrāks un efektīvāks, tajā skaitā arī personāla politikas jomā. Vienlaikus būtu iespējama efektīva finansējuma piesaiste no privātajiem avotiem un iesaiste starptautiskās partnerībās.
Lai gan LI darbotos ārpus valsts pārvaldes hierarhiskās sistēmas, valstij būtu iespēja nodrošināt konkrētu tai svarīgu funkciju veikšanu. Tas tiktu nostiprināts likumā un īstenots ar valsts budžeta dotācijām, skaidro ĀM.
Vienlaikus norādīts, ka šis solis (līdzīgi kā pārējās apskatītās iespējas) pats par sevi neatrisina ar nepietiekamo finansējumu saistītās problēmas, tāpēc vienlaikus ar LI statusa maiņu jāizvērtē kopumā gan valsts interesēm atbilstošā LI misija un funkcijas, gan to veikšanai nepieciešamais finansējums.
Paredzēts, ka jaunais regulējums varētu stāties spēkā 2019.gada 1.aprīlī. ĀM piešķirtie, bet līdz tam brīdim neizlietotie valsts budžeta līdzekļi LI darbības nodrošināšanai 2019.gadā, pēc LI pārveidošanas par nodibinājumu būtu novirzāmi valsts dotācijai.
Institūta direktore Aiva Rozenberga iepriekš skaidroja, ka atbalsta institūta pārveidi par publisku nodibinājumu, taču arī norādīja, ka jautājums par finansējumu vēl ir neskaidrs. "Varam būt priecīgi, ka rasts finansējums saistībā ar valsts simtgadi, tomēr nevaram runāt par aktīvām atpazīstamības akcijām, stratēģisko komunikāciju vai tālejošu ilgtermiņa darbību," teica Rozenberga.
Šobrīd LI ir mazākā valsts iestāde, kurā ir četras pastāvīgās štata vietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!