Pēc raidījuma vēstītā, sarakstā atrodami arī Latvijā reģistrēti domēni, to skaitā arī dažādu valsts iestāžu darbinieku e-pasta adreses. IT drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" drošības speciālists Gints Mālkalnietis norādīja, ka šos datus vairāk nekā desmit gadu garumā ieguvuši hakeri, uzlaužot dažādas interneta vietnes, kur lietotājam jāreģistrējas ar e-pastu un paroli.
"Diemžēl nevar teikt, ka šie konti būtu izdomāti un paroles būtu no zila gaisa grābtas. Tās tiešām ir reālas, e-pasti arī ir reāli," skaidroja eksperts. Viņš arī teica, ka lielākās problēmas iedzīvotājus var piemeklēt tad, ja viņi vairākos sociālajos tīklos un e-pastos izmanto vienu un to pašu paroli. ""Spami" patiesībā ir pats nekaitīgākais, kam var izmantot e-pastu - daudz biežāk ir mēģinājums iekļūt personas sociālo tīklu kontā, izlikties, piemēram, par zināmu cilvēku viņa draugiem, veikt kaut kādus naudas pārskaitījumus," sacīja Mālkalnietis.
Starp Latvijā reģistrētajiem domēniem parādās arī vairāki ministriju, banku un arī LTV darbinieku dati. Ar vairāk nekā 100 ierakstiem starp valsts iestādēm līderis ir Ārlietu ministrija, kura gan norāda, ka kaitējums tai nodarīts neesot.
Sarakstā atrodamas arī Iekšlietu ministrijas spēka struktūras - Valsts robežsardze un Valsts policija, kur par to uzsākta iekšējā pārbaude, vēstīja raidījums.
Vietni, kur informācija daļēji slēptā veidā publiskota, Valsts policija aicina neapmeklēt un savu e-pastu tās meklētājā nerakstīt. "Var veidoties papildu statistika par to, kādus e-pastus cilvēki izmanto, tāpat, apmeklējot vietni, jūs atstāsiet savu IP adresi," teica Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Biržs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!