Lūsiņa 'māja – kuģis' netiek pie pārgājiena atļaujas  (170)

Lūsiņš, kā liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija, "māju-kuģi" iecerējis vispirms pārvietot uz Pāvilostas ostu, bet no turienes aizvilkt uz Lielupes akvatoriju.

Ministru kabineta noteikumi par kuģu drošību nosaka – ja kuģim nav veikta kārtējā apskate, tad pēc ārpuskārtas apskates ir iespējams saņemt vienreizējā pārgājiena atļauju, bet to iespējams saņemt tikai pēc peldspējas noteikšanas. Tādu vēlējies arī Lūsiņš, taču LJA atteikusies šādu pakalpojumu nodrošināt. Turklāt, lai gan kuģu reģistrā aizvien minēts, ka "māja-kuģis" ir būvniecības procesā esošs pontons, Lūsiņš, prasot peldspējas mērijumus, norādījis, ka "māja-kuģis" tomēr esot debarkaders jeb peldoša kuģu piestātne – pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.

Jau iepriekš minētie noteikumi paredz debarkaderiem atvieglotu kārtējās apskates veikšanu, tiesa gan, tiem nav atsevišķa statusa vai atvieglojumu, kad runa ir par vienreizējo pārgājienu atļaujām.

"Lai to saņemtu, ir jāsagatavo pārgājiena plāns, jānosaka, kādos apstākļos objekts vispār var tikt pārvietots," atļaujas saņemšanas procesu skaidro LJA preses pārstāve Sarma Kočāne.

"Šāda atļauja būtu jāizsniedz mums – ja mēs būtu uzraudzījuši objekta būvi, jo tad mēs arī zinātu tā peldspēju un citu nepieciešamo informāciju. Taču mēs neuzraudzījām objekta būvi – īpašnieks mums to atrādīja tikai tad, kad būve tika uzsākta, – tajā brīdī, kad objekts tika reģistrēts kā būvniecības stadijā esošs. Tīri pēc loģikas – kā inspektori var pateikt, vai objekts, kuru viņi redzēja, kad tika uzsākta tā būve, un redz tagad, kad tas stāv kāpā, ir peldēt spējīgs vai nav?" skaidro Kočāne.

Viņa piebilst, ka teorētiski ir iespējams to izdarīt arī tagad, veikt pētījumus un aprēķinus, taču administrācijas rīcībā neesot ne tādas metodikas, tehnoloģijas, ne arī cilvēkresursu, lai to paveiktu.

LJA gan nav vienīgā organizācija Latvijā, kas šādu pētniecības darbu varētu veikt, un uzņēmējam arī ieteikts vērsties pie klasifikācijas sabiedrībām, kuras uzskaitītas LJA mājaslapā. Portāls "Delfi" uzrunāja visas sarakstā minētās organizācijas, bet pagaidām tās vai nu noliegušas, ka Lūsiņš pie tām būtu vērsies, vai arī šādu informāciju neizsniedz.

Atļauja piebremzē plānus

Lūsiņš Pāvilostas novada pašvaldībai mutiski solījis objektu no novada teritorijas pārvietot līdz šī gada 1. jūlijam. Lai gan sākotnēji izskanēja, ka transportēšanas darbus, nogādājot "māju-kuģi" ūdenī, varētu nodrošināt uzņēmums "Arsava", kas publiski lepojies, ka tā rīcībā ir dārgi un iespaidīgi transportēšanas celtņi ar celtspēju līdz pat 400 tonnām, uzņēmums portālam "Delfi" apstiprināja, ka šos darbus tomēr noslodzes dēļ neveiks.

Tomēr "'Arsava" pārstāvji pieļauj, ka uzņēmumam, kas šos darbus apņemtos veikt, varētu palīdzēt tikai tādā gadījumā, ja tajā brīdī atbrīvotos kompānijas rīcībā esošā tehnika.

Lūsiņam objektu novietot ūdenī apņēmies palīdzēt Igaunijā reģistrēts uzņēmums "Heavy Cranes OU". Uzņēmums gan plašāku informāciju par plānotajiem darbiem nesniedz. Kā liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija, iespējamie "mājas-kuģa" pārvietotāji atteikušies slēgt līgumu ar Lūsiņa pārstāvjiem, kamēr uzņēmējs nav saņēmis atļauju par vienreizējo pārgājienu pa jūras ceļu.

Pāvilostas dome vairāku nedēļu laikā nav spējusi atbildēt uz portāla "Delfi" jautājumiem par to, vai dome saņēmusi arī rakstisku apliecinājumu no Lūsiņa par objekta pārvietošanu, kā arī dome nav sniegusi atbildi, vai pašvaldība ir uzzinājusi, kā tieši Lūsiņš iecerējis "māju-kuģi" pārvietot.

Kā iepriekš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" teica LJA vadītājs Jānis Krastiņš, transportējot "māju – kuģi", kaitējums dabai ir iespējams. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) apgalvoja, ka ir būtiski novērot, kā noritēs pārvietošanas darbi, un būtu drošība par to, ka videi netiks nodarīts kaitējums.

"Katrā ziņā Valsts vides dienests ļoti rūpīgi sekos jebkādām kustībām, lai netiktu nodarīts nekāds dabas kaitējums, un nepieciešamības gadījumā vērsīsies gan pret darbu veicējiem, gan pasūtītājiem, ja kaitējums dabai tiks nodarīts," minēja Gerhards.

Jau ziņots, ka LJA Pāvilostas "mājas-kuģa" apsekojumā secināts, ka objekts aizvien ir būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis. Tam aizvien trūkst vairāku projektā paredzētu elementu, piemēram, pietauvošanai nepieciešamo stiprinājumu, norobežojumu, intervijā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Tolaik intervijā Krastiņš arī norādīja, ka LJA būtu gatava nodrošināt konstrukcijas izvērtējumu attiecībā uz peldamības raksturlielumiem.

"Dotā brīža un arī tā brīža regulējums paredzēja, ka mēs šādus objektus neuzraugām, kaut vai tikai viena iemesla pēc – Latvijā tos, iespējams, var būvēt da jebkur da jebkurš un da jebkādā formā. Ja īpašnieks mūs uzaicinās, mēs aiziesim, viņu apsekosim, novērtēsim, varam sniegt arī izvērtējumu attiecībā uz peldamības raksturlielumiem un tā tālāk, un sagatavosim mūsu slēdzienu," sacīja Krastiņš.

Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) secinājis, ka Pāvilostas "mājas-kuģa" grodi, kā arī grodi kopā ar uz tiem novietoto ēku ir uzskatāmi par būvi.

Pāvilostas "mājas-kuģa" būvniecība sākās 2011. gadā. Pēc neveiksmīga Valsts vides dienesta mēģinājuma būvniecību pārtraukt un īpašnieku Argodu Lūsiņu sodīt objekts vēl arvien atrodas kāpās.