Iecere par nosaukuma maiņu Čebotarenokai radusies, staigājot cauri Jēkaba laukumam, kam blakus esošajā Saeimas namā atrodas Deklarācijas kluba telpas. "Esmu ievērojusi zināmu pamestību šajā laukumā. Ik pa pieciem gadiem kopā ar ziemeļvalstu parlamentu vadītājiem laukumā stādām kokus un ceriņus, lai atcerētos savu balsojumu par Latvijas valstiskumu," stāsta Čebotarenoka, kura 1990. gadā bija starp tiem 134 Augstākās Padomes deputātiem, kas atbalstīja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
"Vienā pusē Jēkaba laukumam ir Nacionālais teātris, kur 1918. gadā notika Latvijas Republikas pasludināšana, bet otrā – Saeimas ēka, kur balsojām gan 1990. gada 4. maijā, gan 1991. gada 21. augustā," Neatkarības laukuma ģeogrāfisko novietojumu pamato Čebotarenoka.
"Laukumā lieliski iederētos arī kāda skulptūra, dizaina objekts, rožu dobe, piemineklis vai strūklaka, kas simbolizētu šos trīs aktus. Kluba kolēģi šo ieceri uzņēma ar sajūsmu, tāpēc nolēmām, ka uz Latvijas simtgadi Jēkaba laukums pārtop par Neatkarības laukumu un jāliek pamatakmens minētajai piemiņas zīmei," ieceri izklāsta Deklarācijas kluba prezidente.
Ar kolēģu parakstītu iniciatīvu Čebotarenoka devusies uz RD, kur vairāku mēnešu laikā saņemta vien atbilde, ka jautājums izskatīšanai nodots Valsts valodas centram un RD Pieminekļu padomei.
Portālam "Delfi" RD paskaidro, ka Vietvārdu un pilsētvides objektu komisija pie abām institūcijām vērsusies, jo ir jāvērtē, vai laukuma pārsaukšanai ir pietiekami spēcīgi argumenti. "Jēkaba laukuma nosaukums figurē jau no 17. gadsimta un ir cieši saistīts ar teritorijas vēsturisko kultūrvidi. Kad saņemsim viedokli no minētajām iestādēm, Vietvārdu komisija skatīs jautājumu atkārtoti," klāsta RD pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Ja komisija ieceri atbalstīs, izskatīšanai Pilsētas attīstības komitejā nonāks lēmumprojekts par laukuma nosaukuma maiņu, kas vēlāk būs jāatbalsta arī RD sēdē.
Deklarācijas klubs uzstāj, ka laukuma pārsaukšana vēsturei nekaitēs. "Nekas briesmīgs nenotiktu, jo Jēkaba vārds no Vecrīgas nepazudīs – līdzās ir Jēkaba iela un Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle. Turklāt iepriekš Jēkaba laukums saukts gan par Mazo Parādes laukumu, gan Černiševska laukumu, taču neatkarībai veltīta laukuma Rīgā nemaz nav. Arī 4. maija iela Latvijā atrodama vien Aglonā," vērtē Čebotarenoka.
"4. maija Deklarācijas klubs", sadarbojoties ar Vidzemes augstskolu, iecerējis arīdzan radīt grāmatu par cilvēkiem, kas piedalījušies 1918. gada 18. novembra un 1990. gada 4. maija balsojumos.
"Man bija liels pārsteigums, kad konstatēju, ka par 1918. gada balsotājiem vienkopus nekas nav savākts. Tādēļ mēs gribam izdot pietiekami greznu izdevumu viņu piemiņai, kas būs gan drukātā, gan elektroniskā formātā. Vēlamies pievienot klāt arī mūsu biogrāfijas, jo arī mēs paliekam mazāk," skaidro Čebotarenoka. Šobrīd klubs vāc naudas līdzekļus, kas ir vienīgais šķērslis grāmatas izveidei.
Klubs cer, ka grāmatas atvēršanas svētki varētu notikt nākamgad. Galvenie sponsori ir Saeima un Valsts prezidenta kanceleja, taču Čebotarenoka aicina atsaukties arī citus, kuri vēlas finansiāli atbalstīt grāmatas tapšanu.
Visbeidzot Deklarācijas klubs gribētu ieviest ikgadēju apbalvojumu, ko piešķirtu par patriotiskāko notikumu Latvijā. "Tā var būt teātra izrāde, glezna, bērna zīmējums, pasākums, kāda cilvēka veikums. Mēs konsultētos ar sabiedrību, uzklausītu ieteikumus. Taču izvērtējumu un balvas pasniegšanu veiks Deklarācijas klubs," ieceri izklāsta Čebotarenoka. Pirmo balvu varētu pasniegt nākamā gada 4. maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
