Kredītu sērga: no Latvijas iedzīvotājiem parādos piedzen miljardiem eiro  (621)

Lai spētu parādus segt, parādnieki ievietojot izmisīgus lūgumus sludinājumu portālos un ir gatavi naudu aizņemties no privātpersonām.

"Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī," vēsta viens no daudzajiem sludinājumiem. Summas, kādas cilvēki lūdz aizdot, ir dažādas - sākot no dažiem simtiem līdz pat desmitiem un simtiem tūkstošu eiro.

To, ka nonākuši parādu jūgā vai melnajā sarakstā pagātnes grēku dēļ, kas šobrīd liedz iet pēc kredīta pie licencētajiem aizdevējiem, sludinājumu ievietotāji neslēpj. Atzīstas, ja ne uzreiz sludinājuma tekstā, tad telefonsarunā potenciālajam aizdevējam.

"Ātrie kredīti man ir. Ir tā, ka bankās nedod, ja ir mazie kredīti, lai es varētu apvienot. [...] Man būtu vieglāk dzīvot, ja man kāds varētu aizdot. [...] Man vajadzētu arī, lai es varētu iztikt, kamēr man algu ieskaita," neslēpj viens no sludinājuma autoriem. Vienlaikus sludinājumu ievietotāji gaužas, ka pagaidām esot tukšā, jo naudu neviens neaizdod. Zvani bijuši, bet visi aizdomīgi.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šāda naudas aizdošana ir nelegāla darbība. Fiziska persona nedrīkst nodarboties ar kreditēšanu kā biznesa veidu. Par to faktiski ir paredzēta kriminālatbildība, skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Sandra Kārkliņa-Ādmine. Turklāt personas, kas šādā veidā ar sludinājuma starpniecību vēlas aizņemties naudu, nav ne no kā pasargātas.

"Aizņemšanās no kāda, tas ir pilnīgi neprognozējami. Tur var būt netaisnīgi līguma noteikumi, augsti līgumsodi, nerunājot vēl par veidu, kā kredīta devējs grasās cīnīties tad, ja kredīta ņēmējs nespēs atmaksāt kredītu," brīdina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Dertmane.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijā atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju parādi ir milzīgi. Tie ir kā enkurs, kas neļauj mums attīstīties, pārliecināts asociācijas pārstāvis Aivars Rudi. Ja vērtē tikai civillietas, kas nonākušas tiesā, tad aktīvi 420 000 izpildrakstu par kopējo summu 5,5 miljardi eiro. Viņš pieļauj tiesās vēl nav nonākuši lietas par 600 miljoniem ātro kredītu un gandrīz 19 miljardiem banku sektorā, no kā tuvu pie 20% ir kavētie maksājumi.

Rudi uzskata, ka liela daļa parādnieku ir iedzīti tā dēvētajā pelēkajā zonā. "Tas nozīmē, ka šis cilvēks agrāk vai vēlāk meklēs iespējas nopelnīt savādākā veidā. Pēdējā laikā mēs bieži saskaramies sevišķi ar tālbraucējiem šoferiem, kuri savu legālo darbību reģistrē Igaunijā. Kāpēc? Jo mūsu tiesu izpildītāji tur netiek klāt," atklāj Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.

VID pieļauj, ka, ja reiz ir šādi sludinājumi, kas norāda uz pieprasījumu, tad, visticamāk, ir arī piedāvājums. Taču, redzot vien šos sludinājumus, pasākt neko nevarot. Pirms vairākiem gadiem Latvijā uzdarbojās virkne pagrīdes aizdevēju. Viņi internetā naudu aizdevuši no ārzemēm.