Lai 1990. gadā likumdevēji pieņemtu deklarāciju, bija nepieciešams atbalsts no divām trešdaļām Augstākās padomes deputātu jeb vismaz 134 balsis no kopumā 201. Ar 138 balsīm "par", nulle – "pret" un vienu – "atturas" Augstākā padome pirms 28 gadiem pieņēma šo dokumentu. Jāpiezīmē, ka deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā nepiedalījās.
Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu. Līdz ar deklarāciju tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika.
No vairāk nekā 130 deklarāciju atbalstījušajiem deputātiem divi ir arī 12. Saeimas deputāti – Aleksandrs Kiršteins un Einārs Cilinskis. Abi Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) pārstāvji.
Parlamentārietis Kiršteins portālam "Delfi" pauž, ka 4. maijs viņam nozīmē brīvību. "Ja kāds vaimanā, ka viņam ir slikta dzīve, viņš pats var darīt, ko viņš grib. Viņš var braukt prom, viņš var strādāt šeit, viņš var dibināt uzņēmumu, viņš var arī nestrādāt," aizdomājas deputāts.
"Ja kaut kas neiet, tad var vainot tikai sevi. Tā ir tā lielākā problēma. Ir cilvēki, kas domāja, ka pēc 4. maija turpināsies viss tas pats, turpināsies sociālisms: par viņiem rūpēsies un tā tālāk. To var redzēt pēc komentāriem [portālos]," norāda deputāts. Viņš atzīst, ka vēl joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri nespēj par sevi atbildēt.
"Tiem, kuriem nepatīk situācija Latvija, kuri saka, ka agrāk bija daudz labāk, es ieteiktu paceļot par bijušajām padomju republikām, paskatīties, kā tur ir," aicina Kiršteins.
"Faktiski jau 4. maijā tika ielikti visi galvenie pamati līdz 5. Saeimas vēlēšanām – privātā īpašuma atdošana, privatizācija, kuras mērķis nebija padarīt katru laimīgu, bet atbrīvoties no valsts sektora, ko atkal cilvēki nesaprot," atceras Kiršteins.
Parlamentārietis Cilinskis portālam "Delfi" norāda, ka 4. maijs ir vien no atslēgas datumiem neatkarības atjaunošanā. Deputāts no 1990. gada 4. maija visspilgtāk atceras cilvēkus, kas pulcējās Saeimas pagalmā. Cilvēkus, "kas ļoti gribēja, gaidīja, cerēja uz pārmaiņām. Tā izjūta, kas tur bija, tas bija tas, kas visvairāk paliek atmiņā".
"Es atceros, ka pats biju nedaudz nobažījies par milzīgo tautas pacēlumu, īstenībā jau tā neatkarība nemaz nav. Krievu armija turpat iekšā un Maskavas vara vēl ļoti stipra. Vai mēs par ātru nesvinam?" toreiz bija aizdomājies Cilinskis. "Beigās jau viss sanāca labi. Līdz ar to es domāju, ka tas ir tāds milzīgs atslēgas punkts."
Tolaik Cilinskis bijis 26 gadus vecs. Vaicāts, gadu skaits toreiz licis uz notikumiem raudzīties kā citādāk, deputāts pieļauj, ka tas varētu būt devis "maldīgu izjūtu, ka nekas nevar noiet greizi" .
"Jaunībā jau liekas, ka viss pilnīgi noteikti beigsies sekmīgi, un tāda sajūta man arī bija, varbūt viņa palīdzēja," aizdomājas Cilinskis.
Kā ierasts, 4. maijā Saeima sanāks uz Neatkarības atjaunošanas dienai veltīto svinīgo sēdi. Pēcpusdienā parlamentā tiks atzīmēti Baltā galdauta svētki kopā ar Augstākās padomes deputātiem.
Vaicāts, ar ko primāri deputāts identificējas – ar 12. Saeimas deputātu vai Augstākās padomes deputātu, Kiršteins nopūšas: "Ko tur Augstākā padome…"
"Augstākā padome izmantoja to situāciju, ko deva esošā politiskā situācija, ka varētu konstitucionālā ceļā mainīt kārtību. Tie, kas saka, ka bija kāds cits ceļš, vienkārši ir muļķi," skarbi norāda parlamentārietis. Viņš aicina atskatīties uz notikumiem Gruzijā un Ukrainā.
Arī Cilinskis uzsver, ka sevi primāri identificē ar 12. Saeimas deputātu: "Šobrīd es esmu Saeimas deputāts un šobrīd vairāk izjūtu sevi šādā statusā."
Vēstīts, ka Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā Rīgā paredzēta plaša kultūras pasākumu programma, tajā skaitā vērienīgs pasākums "Brīvības ielas stāsti", koncerti, kompozīcijas "Ziedu Latvija" veidošana pie Brīvības pieminekļa, sarīkojums "Tauta. Dziesma. Tērpi" Vērmanes dārzā, Latvijas simtgadei veltīto jauno filmu seansi kinoteātrī "Splendid Palace", kā arī svētku pasākumi pilsētvidē, Rīgas kultūras centros, muzejos un koncertzālēs. Par tiem vairāk var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
