Vērmanes dārza estrādē lielākoties redzami pieaugušie, bet bērnu piepildīts ir tuvumā esošais rotaļu laukums.
Cilvēki sasēduši arī uz soliņiem pārējā parka teritorijā, kur arī var labi dzirdēt koncertu.
Daži sanākušie ir tērpušies tautas tērpos. Iepriekš no Vērmanes dārza uz Brīvības pieminekļa laukumu startēja tautastērpu parāde "Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai".
Līdz pulksten 20 iedzīvotāji Vērmanes dārza estrādē var dzirdēt tautasdziesmu programmu "Visas manas labas dziesmas" ar solistu Ievas Kerēvicas, Aijas Vītoliņas, Karīnas Tatarinovas, Andra Ērgļa, Mārtiņa Ruska, Daiņa Skuteļa un instrumentālās grupas Roberta Rasas vadībā piedalīšanos.
Piektdien visā Latvijā iedzīvotāji var baudīt plašu Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītu svētku programmu. Šajā dienā ikviens aicināts svinēt cilvēka un valsts pamatvērtību - brīvību, pacelt valsts karogu, pulcēties pie klāta galda, kavēties atmiņās par izšķirošajiem notikumiem 1990. gada maijā un izvirzīt nākotnes mērķus stiprākai Latvijai tās nākamajā simtgadē.
Iedzīvotāji arī tiek mudināti veidot Baltā galdauta svētkus - savā kopienā, ģimenē, pagalmā, draugu lokā vai darba vietā. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un saruna. Baltā galdauta svētki ir Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju.
1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ar kuru atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi un 1940. gada 17. jūnijā notikušo PSRS armijas ienākšanu Latvijā deklarācija pasludināja par starptautisku noziegumu.
Ar šo lēmumu Augstākā padome atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti un noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
