Karavīru apbedījumi atrasti pie lauksaimniecības vajadzībām izmantota ceļa aptuveni 150 metrus no "Tālivaldu" mājām. 22. aprīlī tepat tika izraktas 145 karavīru mirstīgās atliekas, kas uzietas remontdarbu laikā, rokot ceļmalas grāvi. Pirms tam 2003. gadā ceļa otrā pusē, kad lauksaimniecības darbu laikā uzarti kauli, te uzietas 142 cilvēku mirstīgās atliekas.
Kopā ar 6. maijā atrastajiem 95 karavīriem kopējais šajā vietā apglabāto skaits sasniedz 382.
Pēdējie 95 kritušie atrasti zem ceļa seguma, ko svētdien "Leģendas" biedri noraka ar ekskavatora palīdzību, portālam "Delfi" skaidro biedrības vadītājs Tālis Ešmits.
"Tur bija vēl četras bedres ar 95 cilvēkiem. Tagad darbi šajā vietā ir pabeigti," norāda Ešmits.
Identifikācijas kapsulas, ticība un māņticība
Pie svētdien izraktajiem apbedītajiem atrasta medaļa "Par drosmi", "Sarkanās zvaigznes ordenis", karavīra identifikācijas kapsula un karavīra grāmatiņa, atklāj Ešmits. Apbalvojumu atrašana ir svarīga, jo to unikālais numurs bieži vien ir vienīgā iespēja identificēt kritušo. Papīra formāta karavīru grāmatiņas parasti nav saglabājušās.
Pie aprīlī atraktajiem 145 karavīriem atrastie apbalvojumu jau ļāvuši neoficiālā līmenī identificēt trīs kritušos, stāsta Ešmits.
"Viens reģistrēts kā kritis Rīgas apriņķī. Skaidrs, ka cilvēks, kurš aizpildījis papīrus, nav bijis pats tur tuvumā, bet paldies viņam par to, jo radinieki varēja saņemt pensiju," secina Ešmits. Savukārt divi citi identificētie dokumentos reģistrēti kā bezvēsts pazuduši.
Pie viena no svētdien atraktajiem karavīriem atrasta kapsula ar identifikācijas lapiņu. Pagaidām gan nav zināms, vai tā ir aizpildīta. Papīrs mitrumā ir uzbriedis un sākumā tas pēc īpašas tehnoloģijas ļoti zemā temperatūrā ir jāsasaldē, lai to varētu izžāvēt un izlasīt.
"Tad varēs skatīties, vai ir aizpildīta," teic Ešmits.
Kāpēc identifikācijas kapsulas nav katram karavīram un kāpēc tās varētu būt neaizpildītas? Ešmits to skaidro ar vismaz diviem faktoriem.
Pirmkārt. pie karavīriem daudz biežāk tiek atrastas ikonas un citas ar baznīcu saistītas lietas. "Lai kā komunisti censtos iznīcināt ticību, tas viņiem nebija izdevies," viņš skaidro, papildinot arī ar starptautisko teicienu, ka "ierakumos nav neticīgo".
Identifikācijas lapiņu neaizpildīšanu, kas kara laika atradumos esot bieža prakse, viņš skaidro ar ticības un māņticības klātbūtni. "Karavīriem piemita niķis neaizpildīt lapiņas, jo valdīja ticējums, ka pēc tās aizpildīšanas nākamajā kaujā iesi bojā," stāsta Ešmits.
Otrkārt, ar 1943. gadu notika reforma, kuras laikā komunistu sistēmas vietā armijā tika atjaunotas cara laika militārās pakāpes. Tajā brīdī arī pārtraukts izsniegt kapsulas, to vietā ieviešot karavīru grāmatiņas, kuras zemē līdz mūsdienām parasti nesaglabājas.
Kapsulas, turklāt 90% gadījumu aizpildītas, bieži tiek atrastas apbedījumos no 1941. gada kaujām Latgalē, kad vēl karoja īsta regulārā armija, nevis kara laikā steigšus iesauktie, norāda Ešmits. "Vēlāk tas [aizpildītas ID kartiņas kapsulā] ir ļoti retos gadījumos," viņš papildina.
Nezināms masu apbedījums
"Uz to nav atbildes," Ešmits atbild uz jautājumu, kā tik salīdzinoši liela karavīru apbedījuma vieta tik ilgi bijusi nezināma.
Nekādas dokumentālas liecības par minēto kapsētu nav atrastas. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem kritušos iedzīvotāji te esot vākuši no visas apkārtnes divus mēnešus. "Bet tam es īsti neticu," piebilst Ešmits, norādot, ka procesam ar kritušajiem būtu bijis jābūt vairāk institucionalizētam.
1945. gada martā šai apkārtnē notika intensīvas kaujas, un fronte te nostāvēja līdz pat kara beigām 1945. gada maijā. Te notika Sarkanās armijas cīņas pret Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes kaujas, kas izskaidro apbedījumu izcelsmi.
Atrastie karavīri tiks pārapbedīti Pampāļu karavīru kapos, kad tiks pabeigta visa formālā procedūra ar Krievijas arhīviem un zinātniski vēsturiskā ekspertīze, kas var prasīt vairākus mēnešus.
Plašāk par līdzšinējiem atradumiem Pampāļos var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
