Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 14. maijā, grozīja Investīciju plānu 2017. – 2019. gadam, samazinot Skanstes revitalizācijas projekta nesto labumu darbavietu skaita, investīciju un atjaunotās teritorijas jomā.
Grozījumi Skanstes revitalizācijas projekta pirmās kārtas darbības rezultātos paredz, ka no sākotnēji iecerētajām 127 darbavietām jāsamierinās vien ar 100, investīcijas no 8,45 miljoniem eiro saruks līdz 6,93 miljoniem eiro, bet 22 hektāru vietā atjaunotās teritorijas platība būs 18,7 hektāri.
RD Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Guntars Ruskuls skaidroja, ka izmaiņas Reģionālās attīstības koordinācijas padomē apzinātas jau pērnā gada izskaņā un attiecas vien uz to teritoriju, kur RD investēs savus līdzekļus.
Ruskuls prognozē, ka darbavietu Skanstē būs krietni vairāk, bet plānošanas dokumentos ierakstīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē strādājošās padomes pieticīgākā prognoze.
Vēstīts, ka par spīti RD opozicionāru bažām par "ABLV Bank" stāvokļa ietekmi uz projektu Finanšu un administrācijas lietu komiteja februārī apstiprināja ieceri novirzīt 10 miljonus eiro Skanstes teritorijas attīstīšanai. Martā VARAM ļāva uzsākt Skanstes rajona teritorijas lokālplānojuma īstenošanu.
Arī 14. maija komitejas sēdes dienaskārtībā opozīcijas deputāts Juris Pūce (LA) iekļāva lēmumprojektu, kas paredzēja uzdot Pilsētas attīstības departamentam un Finanšu departamentam divu nedēļu laikā sagatavot detalizētu risku izvērtējumu Skanstes degradētās teritorijas revitalizācijas projektu īstenošanā un iesniegt to izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejā. Šo lēmumprojektu komitejas deputāti virzīja uz RD sēdi.
Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze norādīja, ka šobrīd lielākais nezināmais Skanstes nākotnē ir Laikmetīgās mākslas muzeja liktenis, kas patlaban ir iesaldēts. "Departaments šobrīd neredz nevienu risku. Par visiem projektiem sākām sarunas jau 2012. gadā, cīnoties par katru centu, lai pilsēta saņemtu Eiropas līdzfinansējumu. Mūsu uzdevums ir attīstīt pilsētu un gādāt, lai kāda attīstītāja izstāšanās no tirgus neapdraudētu pilsētas tālāko attīstību. Skanstes projektā šādi riski nepastāv," pauda Krūze.
"Saprotams, ka kopumā Skanstes attīstību "ABLV Bank" aizvēršana bremzēs. Taču teritorijas attīstītājs ir nevis "ABLV Bank", bet "Pillar", kas jau ir uzsācis darbus un sola tos turpināt. Mūsu uzdevums ir izvērtēt riskus un maksimāli kompensēt, lai nerastos situācija, ka kāda uzņēmuma bankrota rezultātā apstāsies attīstība," teica Krūze. "Es ar saviem sirmajiem deniņiem nesu atbildību par to, ko saku. Zvēru, ka šim projektam risku nav."
Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmās kārtas kopējās izmaksas ir 10 miljoni eiro. Šo summu veido Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 5,1 miljona eiro apmērā un RD finansējums 4,9 miljonu eiro apmērā. Domes līdzfinansējums par četriem miljoniem eiro pārsniedz sākotnēji plānoto, tāpēc pašvaldībai nu jāmeklē iespējas šo summu aizņemties. Projektam jānoslēdzas 2021. gadā.
Skanstes rajonā par šiem līdzekļiem iecerēts izbūvēt vairākas ielas un ietves, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, izrakt kanālu gar Lapeņu ielu un bijušo mazdārziņu teritoriju, kā arī ap šo kanālu izveidot parku. Izmaksās iekļauta arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projekta reklamēšana.
Kā ziņots, "ABLV Bank" akcionāri februāra beigās pieņēma lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju. Lēmums pieņemts pēc tam, kad bankas darbību bija paralizējis ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ierosinājums ieviest sankcijas pret "ABLV Bank" – liegt bankai izmantot ASV dolāru korespondentbanku pakalpojumus un tādējādi neļaut piekļūt ASV finanšu sistēmai.
"ABLV Bank" uzsver, ka pašlikvidācijas mērķis ir apmierināt visas klientu un kreditoru saistības pilnā apmērā. Bankas pašlikvidācijas projekts 5. martā tika iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, un komisija turpina to vērtēt.
"ABLV Bank" krahs nozīmē, ka apstāsies arī "New Hanza" kvartāla būvniecība Skanstes rajonā, jo caur meitasuzņēmumu "Pillar" viens no lielākajiem investoriem šajā projektā ir tieši "ABLV Bank".
"ABLV Bank" gan nav vienīgais investors Skanstes rajonā. Vairāk nekā 10 attīstītāji ir apvienojušies Skanstes attīstības aģentūrā, kuras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags portālam "Delfi" iepriekš skaidroja, ka kopumā Skanstes apkaimes attīstības plāni neapstāsies.
Kā uzsvēra Vanags, ''New Hanza'' ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, taču tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības. ''''New Hanza'' ir lielisks projekts, ir jāpārvar grūtības un jāmeklē šī projekta īstenošanas veidi jaunajā situācijā,'' teica Vanags.
Arī vairāki nekustamo īpašumu jomas eksperti uzskata, ka "New Hanza", visticamāk, izdosies realizēt. Neesot izslēgta arī attīstītāja maiņa. Līdz šim Skanstes attīstībā investēti 245 miljoni eiro.
Arī pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" nav nobažījusies par Skanstes nākotni, jo gandrīz 100 miljonu eiro vērto Skanstes tramvaja projektu uzņēmums neplāno apturēt.
Portāls "Delfi" jau vēstīja par Skanstes rajona attīstības scenāriju, kur līdz 2024. gadam darbavietu skaitu no 8000 plānots kāpināt līdz 37 000. Viens no "ABLV" lolotajiem objektiem bija 30 miljonu eiro vērtais Laikmetīgās mākslas muzejs, kas nu ir iesaldēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
