Saeima noraida priekšlikumus augstskolu akreditācijas sistēmas pilnveidei  (5)

Par likuma grozījumiem lielākoties balsoja partijas "Vienotība" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, savukārt pret vai atturoties balsoja lielākoties partijas "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" deputāti.

Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone, vairumam augstskolu iepriekš iegūtās akreditācijas termiņš noslēgsies 2019.gada vidū, kas nozīmē, ka vienā brīdī vienlaikus būs nepieciešams akreditēt ļoti daudzas augstākās izglītības iestādes. IZM bija solījusi piedāvāt risinājumus akreditācijas grafika izlīdzināšanai. Pērn novembrī IZM piedāvāja atteikties no studiju virzienu akreditācijas, to aizvietojot ar studiju programmu akreditāciju. Otrais priekšlikums bija sākt ciklisku institucionālo akreditāciju.

Ņemot vērā, ka sākotnēji priekšlikums nozarē radīja lielu izbrīnu un neizpratni, optimāla varianta meklējumi ilguši aptuveni pus gadu, pagājušajā nedēļā Saeimas komisijā otrajam lasījumam atbalstot 11 priekšlikumus, kas paredzēja gan programmu akreditāciju un ciklisku institucionālo akreditāciju un tās kritērijus, gan arī virkni citu priekšlikumu, kuru mērķis IZM ieskatā bija pilnveidot augstskolu akreditācijas sistēmu.

Saeimai izskatot priekšlikumus Augstskolu likuma grozījumiem, no 11 piedāvājumiem atbalstīti tikai divi, pārejos attiecīgi noraidot. Deputātu atbalstītie priekšlikumi paredz noteikt ciklisku institucionālo akreditāciju, taču vienlaikus neatbalstītie priekšlikumi faktiski saglabā esošo studiju virzienu akreditāciju.

Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) sēdē uzsvēra, ka deviņi no 11 iesniegtajiem priekšlikumiem ir saistīti ar stratēģisku kļūdu, ko pieļauj izglītības sektors - šajā gadījumā IZM un arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas personā.

"Virzītos priekšlikumus es saredzu kā Trojas zirgu, jo pirmajā lasījumā mēs saņēmām ļoti normālu likumprojektu, kurā bija runa par divām lietām: par to, ka augstskolas dibinātājam pašam ir iespēja lemt par to, vai atvērt jaunus studiju virzienus, un otra lieta, kas sen ir diskutēta augstākās izglītības sektorā, par to vai akreditēt var tikai Latvijā bāzētu institūciju un šinī gadījumā tas ir Akadēmiskās informācijas centrs, vai akreditāciju var uzticēt arī kādai no Eiropas Savienības speciālā reģistrā iekļautām un atzītām akreditācijas institūcijām," sacīja Vucāns.

Viņaprāt, likumprojektā ir atbalstāmas tikai šīs lietas, savukārt viss, kas saistīts ar pāreju uz studiju programmu akreditāciju, viņaprāt, ir stratēģiska kļūda.

Ja likumprojekts netiks vēl mainīts galīgajā lasījumā, tad joprojām paliks spēkā studiju virzienu akreditācijas sistēma, norādīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V). Viņš skaidroja, ka ar augstskolu akreditāciju saistītais priekšlikums, kurš šodien tika atbalstīts, būtiskas izmaiņas regulējumā neieviesīs. Komisijas vadītājs norādīja, ka jau iepriekš tika mēģināts panākt kompromisu ar iesaistītajām pusēm, tāpēc viņam grūti prognozēt, vai pie tā izdosies nonākt trešajā lasījumā. Adamovičs arī pieļāva, ka šajā sesijā likumprojekts varētu vēl netikt skatīts parlamenta sēdē.

Deputāts Varis Krūmiņš (LRA) debatēs skaidroja, kāpēc opozīcija balso pret piedāvātajām izmaiņām. Viņš norādīja, ka "salīdzinoši nesen" pēc lielām diskusijām 2013. gadā tika pieņemti grozījumi, lai akreditētu studiju virzienus, nevis studiju programmas. "Tagad tas viss tiek reversā formā griezts atpakaļ. Jautājums: kāpēc?" pauda Krūmiņš, norādot, ka augstskolu vadība un arī studenti šīs izmaiņas nevērtē pozitīvi.

Parlamentārietis pauda bažas, vai tad, ja tiktu akceptētas piedāvātās izmaiņas, neatgriezīsies studiju programmu sadrumstalotība, kas bija viens no argumentiem iepriekšējai pārejai uz programmu virzienu akreditāciju.

Reizē atbalstīts priekšlikums, kas paredz veikt augstskolu un koledžu akreditāciju uz sešiem gadiem ar tiesībām akreditāciju attiecināt uz studiju programmām.

Taču noraidīts piedāvājums augstskolu akreditāciju pēc jaunā regulējuma veikt 2024. gadā, pārējām augstākās izglītības institūcijām nosakot citu termiņu. Reizē netika atbalstīts priekšlikums par grafiku, saskaņā ar kuru līdz 2024.gadam tika plānots veikt studiju programmu akreditāciju, ar ko tiktu aizstāta likumā pašlaik spēkā esošā studiju virzienu akreditācijas sistēma.

Kā ziņots, aprīļa beigās notikušajā komisijas sēdē par piedāvātajām izmaiņām un termiņiem raisījās arī emocionālas debates, pēc kurām izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piedāvāja "kompromisa variantu", kas paredz gaidāmās izmaiņas sākt gadu vēlāk, nekā sākotnēji bija iecerēts. Politiķis gan akcentēja, ka šāds piedāvājums ir spēkā tikai tad, ja šo laiku plānots izmantot lietderīgi, lai virzītos uz iecerētajām izmaiņām, nevis, lai vilcinātu laiku.