Delfi foto misc. - 59553
Foto: LETA
Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolē uzvarējuši Kalnciema kvartāla īpašnieki, kuri nu sola saglabāt tā tirgus funkciju un vilināt pircējus arī no Pierīgas.

Kalnciema kvartāla īpašnieki ir brāļi Kārlis un Mārtiņš Dambergi. Pēc SIA "Kalnciema iela" uzvaras nomas tiesību izsolē, kurā Dambergi ieguva tiesības 30 gadus saimniekot Āgenskalna tirgū, Kārlis Dambergs stāstīja, ka plāns ir saglabāt tirgus funkciju.

"Mēs esam piesaistījuši "BaltCap" fondu un strādāsim, lai apjaustu ieguldījumus. Cerams, ka ar sabiedrības iesaisti un mūsu darbību Āgenskalna tirgu varēsim atdzīvināt pēc iespējas ātrāk," teica Kārlis Dambergs.

"Risks pastāv. Šī tirgus uzturēšanai ar Āgenskalna iedzīvotājiem vien nepietiks. Jāpiesaista iedzīvotāji gan no tilta otras puses, gan Pierīgas," teica Kārlis Dambergs. Sākotnēji apmeklētājiem atvērs tirgus āra teritoriju, kur vietas varēs ieņemt pirmie tirgotāji.

Jaunie saimnieki solīja Āgenskalna tirgu padarīt par vietu, kur var ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, baudīt kultūru un izklaidēties.

Sākotnējā nomas maksa, kas jāsedz "Kalnciema ielai", būs 21 cents par kvadrātmetru (ap 900 eiro gadā), bet vēlāk šī cena pieaugs līdz 1,20 eiro par kvadrātmetru, stāstīja Vidi degradējošo būvju komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR). Papildus tam nomniekam būs jāmaksā arī zemes nomas maksa - 7460 eiro gadā bez PVN, informēja Burovs.

Lai gan Rīgas domes (RD) Īpašuma departamentā portālam "Delfi" iepriekš norādīja, ka interesi par tirgus nomu izrādījuši gan latviešu investori, gan kāds Igaunijas uzņēmums, konkursam pieteicās tikai viens pretendents – Kalnciema kvartāla īpašnieki.

"Bija divi vai trīs potenciāli investori no Igaunijas," pauda Burovs. Nopietnākais igauņu investors gan atteicies, jo vēlējies tirgu vien iegādāties, nevis nomāt. "Varbūt Kalnciema kvartālu īpašnieku paziņojums pirms pašas izsoles par piedalīšanos bija PR gājiens, kas iebiedēja citus investorus. Turklāt ņemot vērā situāciju banku sektorā, šobrīd varētu būt grūti piesaistīt investorus," mazo interesi par Āgenskalna tirgus nomu ieskicēja Burovs.

Vēstīts, ka Dambergi Āgenskalna tirgus attīstīšanai plāno piesaistīt investorus, bet pieteikties konkursā viņus motivējusi līdzšinējā pieredze sadarbībā ar zemniekiem dažādu tirdziņu organizēšanā un dažādu pasākumu rīkošanā.

Konkursa nolikums paredzēja, ka piesakoties izsolei, pretendentiem bija jāiesniedz kredītiestādes vai finanšu iestādes izziņa par izsoles pretendenta brīvo līdzekļu rezervēšanu vai kredītresursu pieejamību vismaz piecu miljonu eiro apmērā.

Tirgus apmeklētājiem atkal varētu būt atvērts 2021. gada otrajā pusē, jo pēc līguma parakstīšanas jaunajam nomniekam dos trīsarpus gadi, lai nodotu tirgu ekspluatācijā.

Nomniekam līdz augusta beigām jāsaskaņo projektēšanas darbu uzdevums. Līdz 2019. gada novembrim jāakceptē būvprojekts, bet darbi jāpabeidz līdz 2021. gada izskaņai.

Nomniekam arīdzan būs jāgādā par kultūras aktivitāšu īstenošanu Āgenskalna tirgū, verot tā durvis vietējo iedzīvotāju iniciatīvām, nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem.

Savukārt apakšnomniekiem, kuri tirgū nodarbosies ar mazumtirdzniecību, katram nedrīkstēs atvēlēt vairāk par 100 kvadrātmetriem plašu teritoriju. RD Īpašuma departaments skaidro, ka šāds nosacījums līgumā iestrādāts, lai tirgū neievāktos kāda lielveikalu ķēde.

2001. gadā Dambergi atjaunoja piecu ēku kompleksu Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā. Kopš 2008. gada Kalnciema kvartālā katru sestdienu notiek amatnieku tirgus, taču pēdējos gados kvartāls popularitāti iemantojis arī ar dažādiem kultūras pasākumiem.

Līdz februārim Āgenskalna tirgus bija iznomāts AS "Rīgas Centrāltirgus". Līgumu ar "Rīgas Centrāltirgu" dome izvēlējās lauzt, jo uzņēmumam nav naudas tirgu rekonstruēt. Kā liecina pārskats pār kapitālsabiedrības darbību 2016. gadā, "Rīgas Centrāltirgus" ir uzkrājis 3,3 miljonus eiro.

Lai gan janvārī RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdē kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks prezentēja 12 miljonu eiro rekonstrukcijas plānu "Gailene", kam "jāvārdu" bija teikušas vairākas "Rīgas Centrāltirgus" uzrunātās bankas, Burova vadītā komisija izlēma klausīt Īpašuma departamenta padomam – jāmeklē jauns nomnieks, jo ņemt kredītu ir pārāk riskanti. Janvāra izskaņā šo plānu akceptēja arī RD sēdē.

Vēstīts, ka no šā gada 1. janvāra uz rekonstrukcijas laiku ir pārtraukta Āgenskalna tirgus darbība, jo daļa ēkas konstrukciju ir kļuvusi bīstama apmeklētājiem. To secinājusi būvinženieru firma SIA "CMB" un Būvniecības valsts kontroles birojs.

Šobrīd RD ir demontējusi bijušā sakņu paviljona jumtu, kā arī visus SIA "Roveks" celtos kioskus tirgus teritorijā.

Āgenskalna tirgus ir vecākais un plašākais Pārdaugavas tirgus, kas atklāts 1925. gadā. Līdz pat šim ēkai ne reizi nav veikta kompleksa rekonstrukcija. Tirgus atrodas uz 8433 kvadrātmetrus plaša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir 500 293 eiro. Uz tā atrodas vairākas ēkas, kuru platība kopumā ir 5663 kvadrātmetri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!