Ekonomikas ministrija (EM) teju pēc desmit gadiem atgriezusies pie jautājuma par Konkurences padomes (KP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apvienošanu.
EM pārstāve Evita Urpena stāstīja, ka pagaidām nav iespējams sniegt detalizētāku informāciju par abu iestāžu iespējamo apvienošanu, jo šāda iespēja tiks analizēta līdz 2019. gada aprīlim.
"Līdz nākamā gada aprīlim esam plānojuši izanalizēt SPRK un KP apvienošanas nepieciešamību un lietderību, ieguvumus, zaudējumus un potenciālo ietekmi, kā arī apzināt iespējamos modeļus, kā šāda apvienošana būtu veicama, ja šāda pasākuma lietderība tiks konstatēta," sacīja Urpena.
Diskusijas par KP un SPRK apvienošanu aizsākās ekonomikas krīzes gados, kad 2009. gadā šādu priekšlikumu piedāvāja toreizējā ekonomikas ministra Arta Kampara (V) vadītā EM.
EM nāca klajā ar šādu priekšlikumu, lai valsts budžetā ietaupītu nedaudz virs 300 000 latu (aptuveni 430 000 eiro). Ministrijas mērķis bija optimizēt tās padotības iestāžu darbību sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas un konkurences uzraudzības jomā, nodrošinot efektīvu sistēmas funkcionēšanu, maksimāli samazinot administratīvo aparātu, efektīvi izmantojot cilvēku un finanšu resursus, kā arī samazinot izdevumus atlīdzībai un infrastruktūras uzturēšanai.
Tolaik par iestāžu apvienošanu iestājās KP, kuras ieskatā starp abām iestādēm ir iespējama sinerģija, kas sekmētu godīgas konkurences veicināšanu un Latvijas ekonomiskajai situācijai atbilstošu pakalpojumu cenu veidošanu. Turpretī SPRK pozīcija bija noraidoša, jo tās ieskatā reorganizācija ietver būtiskus, neizvērtētus riskus un tieši pretēji - tas palielinās valsts budžeta izdevumus, jo abas institūcijas būs jāfinansē no valsts budžeta.
2009. gadā Ministru kabinets EM priekšlikumu noraidīja.
2012. gadā toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka viņš neplāno apvienot KP un SPRK, ņemot vērā abu iestāžu darbības atšķirīgās metodes un pilnvaras, kā arī atšķirīgi veidojas iestāžu budžeti.
Savukārt 2012.gadā par KP vadītāju kļuva Skaidrīte Ābrama, kura intervijā aģentūrai LETA atzina, ka varētu atgriezties pie jautājuma par KP un SPRK apvienošanu.
"Apvienošanai ir gan resursu taupīšanas aspekts, gan arī lielāka pievienotā vērtība, veicot padziļinātāku analīzi. Bieži vien, saskaroties ar regulatora kompetences lietām, esmu nodomājusi, ka būtu labi, ja SPRK strādātu kāds bijušais KP darbinieks, kas varētu izskaidrot dažādas konkurences jomas problēmas, lai vēlāk nerastos situācija, ka KP lietās ir jāvērtē SPRK pieņemto lēmumu sekas," atzina Ābrama.