RD pieņem 10 minūšu 'jautājumu kvotas'  (17)

Spriežot par pašvaldības budžetu, katram deputātam būs dotas 20 minūtes ziņotāja iztaujāšanai. Grozījumi arīdzan paredz, ka lēmumprojektus par pašvaldības budžetu un tā grozījumiem turpmāk skatīs tikai kārtējās RD sēdēs.

Ja domniekiem ar šo laika sprīdi būs par maz, izskatāmo jautājumu atkārtotai skatīšanai nosūtīs uz atbildīgo komiteju.

Mērs Nils Ušakovs (S) tribīnē klāstīja, ka grozījumu pieņemšana ir sēžu kārtības pilnveidošana. "Jebkurā attīstītā sabiedrībā no vienas puses ir brīvība, bet no otras – kārtība. Deputātiem atšķiras gan spējas uzdot jautājumus, gan saņemt informāciju. 10 minūtes par vienu lēmumprojektu nozīmē, ka par vienu lēmumprojektu deputāti var jautājumus uzdot četras ar pusi stundas," teica Ušakovs.

"Bieži vien jautājumu uzdošana atsevišķiem kolēģiem ir pakārtota kandidēšanai Saeimas vēlēšanās," teica Ušakovs, aicinot rokas pacelt tiem deputātiem, kuri oktobrī nekandidēs parlamenta vēlēšanās.

Juta Strīķe (JKP) interesējās, kā mērs iztēlojas laika uzskaites īstenošanu, ņemot vērā to, ka 10 minūtes deputāti var iztērēt vairākos piegājienos, nevis vienā. Ušakovs teica, ka RD darbinieki spēs šo uzdevumu paveikt. "Šis nav nekāds nepārvarams izaicinājums," rezumēja mērs, sagaidot, ka pēc oktobra vēlēšanām domes darbs paliks mierīgāks, jo daļa deputātu būšot prom, bet citi kārtējo reizi netikšot ievēlēti.

Pēc 20 aizritējušām minūtēm sēdes vadītājs Andris Ameriks (GKR) pārtrauca jautājumu uzdošanu.

Debašu sesijā Mārtiņš Bondars (LA) klāstīja, ka sagatavotie grozījumi "nekam neder" gan no darba organizācijas, gan ētiskā aspekta, gan deputātu iespējām pārstāvēt savus vēlētājus. "Mūsu sadarbība neder, jo mēs nesarunājamies savā starpā. Opozīcijai ar koalīciju ir jāsarunājas pat pie domu dažādībām," teica Bondars.

Opozicionārs Sandis Riekstiņš (JKP) norādīja, ka šobrīd koalīcija neievēro kārtību domes un komiteju sēdēs, jo viņam jautājumus vairākas reizes ļauts uzdot pēc koalīcijas politiķiem, kaut pieteikties šai iespējai viņš paguvis pirms pozīcijas domniekiem.

"Rīgā laikam problēmas ir beigušās. Vanšu tilts nebrūk. Bērnudārzos nav rindas. Cilvēkiem nav jāelpo putekļi. Viss ir izdarīts, tāpēc varam nodarboties ar krāšņuma lietām. Tā nu mēs četrus mēnešus darbojamies ar nolikumu. Tiešām mums Rīgā nav citu problēmu?" vaicāja Vilnis Ķirsis (V).

Lai gan mērs Ušakovs, prezentējot grozījumus klāstīja, ka to sagatavošanā ir konsultējies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts šādu versiju sarunā ar portālu "Delfi" noraidīja.

Ar 33 balsīm grozījumus atbalstīja. Vienlaikus ar koalīcijas deputātu balsīm noraidīja visus opozīcijas deputātu sagatavotos priekšlikumus.

Jautājumu uzdošanas "kalambūrs" sākās 1. martā, kad pēc diskusijām visas nakts garumā RD pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas liedza deputātiem sēdēs uzdot vairāk par trim jautājumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) pēc vairākkārtējiem draudiem RD 26. martā izdeva rīkojumu, kas "jautājumu grožus" atcēla. Ministrs rīkojumu pamatoja ar to, ka šis un citi grozījumos iekļautie punkti liedz deputātiem iespējas sēdēs noskaidrot visu nepieciešamo informāciju, kas ļautu pieņemt izsvērtu, tiesisku un iedzīvotāju interesēm visvairāk atbilstošu lēmumu.

Taču RD koalīcija tūdaļ pēc Gerharda rīkojuma izdošanas sasauca ārkārtas sēdi, kurā pieņēma 20 minūšu ilgu taujāšanas ierobežojumu. Tā kā pēc Ušakova paraksta nolikums spēkā stājas nākamajā dienā, RD ārkārtas sēde, kurā sprieda par pašvaldības budžeta grozījumiem, notika pēc jaunās kārtības.

Savukārt aprīlī ārkārtas sēdē RD atkal grozīja pašvaldības nolikumu, svītrojot trīs jautājumu limitu, bet paturot spēkā 20 minūšu laika ierobežojumu ziņotāja prašņāšanai par lēmumprojektu, tādējādi formāli izpildot VARAM rīkojumu pārtraukt deputātu darba ierobežošanu.

VARAM ir aicinājusi atcelt arī 20 minūšu ierobežojumu. Gerhards deva RD laiku līdz 7. maijam iekšēji izrunāt pašvaldības nolikumu, bet pēc tam par apspriesto informēt VARAM.

Vienlaikus VARAM konstatējusi, ka līdzīgi deputātu darba ierobežojumi ir spēkā vēl sešās pašvaldībās. Četras no tām – Ventspils, Liepājas un Daugavpils pilsēta, kā arī Durbes novads, norādījušas, ka veiks nepieciešamās izmaiņas, lai atceltu neatbilstošos nolikumu punktus. Papildus šīm četrām pašvaldībām, pārkāpumi konstatēti arī Rēzeknes pilsētas un Jelgavas novada pašvaldībās.

Mērs Ušakovs vairākkārt ir uzsvēris, ka darbam jānotiek RD komitejās, kur jautājumu uzdošanas iespējas nav ierobežotas. Komitejās jautājumus drīkst uzdot arī deputāti, kas nav attiecīgās komitejas locekļi.

Taču, piemēram, 14. maijā Pilsētas attīstības komitejas sēdē šī kārtība nestrādāja, novēroja portāls "Delfi". Deputātiem spriežot par Skanstes revitalizācijas projektu, jautājumus ziņotājiem vēlējās uzdot arī komitejā nestrādājošie deputāti Inese Andersone (V) un Lauris Ērenpreiss (V). Lai gan sākotnēji abi domnieki tika pie vārda, diskusijām ieilgstot, komitejas deputāts un Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) ierosināja jautājumu uzdošanu pārtraukt, ko ar koalīcijas deputātu balsīm atbalstīja.

Savukārt 28. marta RD sēdē Ušakovs pirmo reizi izmantoja pašvaldības nolikuma grozījumos iestrādāto iespēju nodot "diskutablo" jautājumu otrreizējai caurskatīšanai komitejā. Proti, todien jautājumu uzdošana "Rīgas pilsētas arhitekta biroja" vadītājam Gvido Princim ieilga deputātes Andersones intereses dēļ. Kad jautājumiem atvēlētais laiks iztecēja, Ušakovs pārtrauca deputātus. Mērs norādīja, ka rindā uz jautājumu uzdošanu vēl gaida vairāki deputāti. Tāpēc deputātiem un Princim bija jāatgriežas Pilsētas attīstības komitejā, kur iztaujāšana varēja turpināties. Taču, kad jautājumu atkal skatīja atbildīgajā komitejā, opozicionāru interese par jautājumu bija apsīkusi – Princim uzdeva vien pāris jautājumus.