'Kā dalīsim, kas maksās?' – personas ar invaliditāti joprojām ārpus darba tirgus

Arvien aktuālāks un arī sāpīgāks uzņēmējiem kļūst jautājums par darbinieku piesaisti. Jau šobrīd ir nozares, kurās darbaroku ārkārtīgi trūkst, un, kā portālam "Delfi" pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists darba tiesību eksperts Andris Alksnis, darba devēji kļūst arvien ieinteresētāki kā senioru, tā cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā un varam gaidīt, ka šī interese tikai pastiprināsies.

Labklājības ministrijā (LM) atzīst – šie cilvēki ir neizmantots potenciāls, jo no 180 tūkstošiem personu ar invaliditāti vien 40 tūkstoši, kas ir mazliet vairāk par trešdaļu, strādā. "Tas nozīmē, ka daudzi vēl varētu strādāt un nokļūt darba tirgū," skaidroja LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis.

"Mums ir daudz plānošanas dokumentu, kur ir pieminēta šī tēma, mums ir daudz stratēģijas dokumentu, bet realitātē ir tikai šī subsidētā darba vieta, kas faktiski, ja mēs skatāmies uz nodarbinātības atbalsta veidiem pēc ārzemju principiem, kā tam jādarbojas, ir rehabilitācija, tā nav nodarbinātība," sarunā ar portālu "Delfi" teica Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" politikas koordinatore Iveta Neimane, "bet praktiskajā nodarbinātībā, lai iesaistītu cilvēkus ar invaliditāti darba tirgū, nav izdarīts teju nekas."

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un LM gan portālam "Delfi" skaidroja, ka subsidētā darba vieta nav vienīgais instruments cīņā par personu ar invaliditāti lielāku iesaisti darba tirgū, taču atzīst – tas līdz šim bijis pamanāmākais. "Ja skatāmies no nodarbinātības perspektīvas, NVA kompetences, mums šie pasākumi personu ar invaliditāti atbalstam, lai viņi nonāktu darba tirgū, ir bijuši jau ilgstoši. Tas nav tikai pēdējā gadā. Bet varbūt kaut kādā brīdī tas ir bijis vairāk formāli, bet šobrīd mēs tiešām pēc būtības risinām šos jautājumus," pastāstīja NVA direktore Evita Simsone.