Maskavā pirmizrādi piedzīvojusi filma par 1991. gada apšaudi pie Iekšlietu ministrijas ēkas. "Krāsainais sektors" tapšanā piedalījies agrākais Krievijas vēstniecības sekretārs, kurš par spiegošanu iekļauts Latvijas melnajā sarakstā un filmā apgalvots, ka janvāra barikāžu asiņainajos notikumos cilvēkus nošāvis agrākais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Kā norādīja TV3 raidījums "Nekā personīga", to, ka tolaik uzbrukuma ēkai notikumu epicentrā bez OMON atradies vēl kāds trešais spēks, kas, iespējams, ar ieročiem izvietojies pie Bastejkalna, centušies skaidrot gan lietas izmeklētāji, gan žurnālisti. Versijas bijušas dažādas - OMON uzbrukuma aizsegā provokācijas rīkoja VDK kontrolētā specvienība ALFA, vai arī Galvenās izlūkošanas pārvaldes DELTA. Tajās dienās Rīgā un Jūrmalā uzturējusies 40 cilvēku grupa, kas uzdota par "bulgāru sportistiem", bet, visticamāk, tie bijuši kāda no specdienesta kaujiniekiem. Un nākamajā dienā pēc asiņainās apšaudes "sportistu" autobuss aizbraucis no Latvijas.
Tas, ko cenšas pierādīt filmas "Krāsainais sektors" autori ir, ka asiņainos noziegumus pastrādājuši nevis OMON vai padomju specdienestu snaiperi, bet gan bruņoti latviešu kaujinieki – savējie šāvuši pa savējiem, norāda raidījums.
Filmas veidotāji ir igauņu izcelsmes krievu mākslinieks Sergejs Četvertnojs. Andrejs Tatarčuks no Latvijas, kurš strādā Krievijas starptautiskās informācijas aģentūras "Rossiya Segodnya" tīmekļa vietnē "Baltnews", kā arī Krievijas nedēļraksta "Rossijskije Vesti" galvenais redaktors Dmitrijs Jermolajevs. Viņš Latvijā labāk pazīstams kā agrākais Krievijas vēstniecības 3. sekretārs, kuru 2005. gadā Satversmes aizsardzības birojs par spiegošanu iekļāvis Latvijas melnajā sarakstā.
Filma pirmizrādi piedzīvoja Maskavas žurnālistu namā 15. maijā. Skatītāju rindas nelielajā zālē bija pustukšas, bet pirmizrādei sekojošajos rakstos portālā "Sputnik", "Balnews" un citviet filmas autori slavēti par drosmi un uzdrīkstēšanos atklāt Latvijai nepatīkamo patiesību par 1991. gada notikumiem.
Internetā publicētajā stundu garajā filmas veidotāju sarunā agrākais Krievijas vēstniecības darbinieks Jermolājevs apgalvo, ka viņu rīcībā esot kādas augstas Latvijas armijas militārpersonas liecības. Tajās anonīmais avots atklājot, ka uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai uz mierīgajiem iedzīvotājiem šāvuši snaiperi. Viņus esot atvedis kāds mikroautobuss un šāvēji izvietojušies Bastejkalnā. Visticamāk, no viņu lodēm miruši gan kinooperatori, gan citi tonakt nošautie.
Raidījums norāda, ka šie fakti nav nekas jauns, bet jauns esot filmas autoru pasniegtais skaidrojums, kas šāvis. Jermolājevs apgalvo, ka zinot divu šāvēju vārdus. Viens - vēlāk pašnāvību izdarījušais zemessargs Didzis Meiers, bet otrs - agrākais armijas ģenerālis Raimonds Graube.
Graube raidījumam kategoriski noliedzis šos apgalvojumus un nodēvējis tos par "Gebelsa stila" meliem. Savukārt viens no filmas autoriem Tatarčuks "Nekā personīga" noliedzis, ka ar filmu nomelnotu Latviju. Viņš esot Latvijas patriots un ar šādu neatkarīgu pētījumu gribot pastāstīt kā tiek organizētas pseido revolūcijas. Tas noticis arī 1991. gadā Baltijā.