Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par gandrīz 16 tūkstošiem  (311)

Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 procentiem salīdzinājumā ar vienu procentu 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkstošiem jeb 0,6 procentiem mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkstošiem jeb 1,2 procentiem mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkstošiem, un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkstoši). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkstoši. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu, informē CSP.

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkstošiem (2016. gadā – 12,2 tūkstoši). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkstoši cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkstošiem vairāk un izceļoja 17,7 tūkstoši – par 2,9 tūkstošiem mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 procenti) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā un citur).

Migrācijas saldo kopš 2007. gada pirmo reizi ir mazāks nekā dabiskā pieauguma saldo, kas liecina par iedzīvotāju emigrācijas tempa samazinājumu, uzsver CSP.

Reģionu skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā – par 2,3 tūkstošiem jeb 0,6 procentiem. Pieauguma galvenais cēlonis ir iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau trešo gadu ir pozitīvs.

Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā – par 5,4 tūkstošiem jeb 2 procentiem, taču tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 3,3 tūkstošiem (1,7 procenti), arī Kurzemē par 3,3 tūkstošiem (1,3 procenti), Zemgalē – par 2,7 tūkstošiem (1,1 procenti) un Rīgā – par 3,5 tūkstošiem (0,5 procenti). Trešdaļa (33 procenti) Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā.

Iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017. gadā bija Jūrmalā, kur vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1 procentu jeb par 467 cilvēkiem un Valmierā – par 0,4 procentiem jeb 102 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Ventspilī – par 1,4 procentiem (507 cilvēkiem), Daugavpilī – par 1,6 procentiem (1342), Jēkabpilī – par 1 procents (224), bet vismazāk – Rēzeknē – par 0,1 procents (18).

Pērn 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits palielinājās. Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā, kas atrodas citos reģionos, liecina CSP apkopotie dati.

Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā migrācija, gan dzimstība. Savukārt, pateicoties jauno dzīvojamo projektu attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā (par 935 cilvēkiem jeb 5,0 procentiem), mazākais – Siguldas novadā (79 cilvēki jeb 0,5 procenti). Visos 15 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija deviņos novados.

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0–14 gadi pieaudzis par 13,0 tūkstošiem (2017. gadā – par 1,7 tūkstošiem), veidojot 15,8 procentus no iedzīvotāju kopskaita 2018. gada sākumā (2013. gada sākumā – 14,4 procenti). Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,1 procents no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā (13,7 procenti).

2017. gadā iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecuma grupā turpināja samazināties – par 18,4 tūkstošiem jeb 1,5 procentiem. Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Latgalē (64,7 procenti), mazāks – Kurzemē (63,2 procenti).

Iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja palielināties – 2017. gadā par 0,9 tūkstošiem To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,9 procentiem 2017. gada sākumā līdz 20,1 procentam 2018. gada sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi un vairāk (Latgalē visvairāk – 21,6 procenti, Pierīgā vismazāk – 18,1 procents).

2017. gadā samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4 procentiem, poļi – par 2,2 procentiem, lietuvieši un romi (čigāni) – par 2,1 procentu, krievi – par 1,7 procentiem. Latviešu skaits samazinājies par 0,8 procentiem, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Pērn tas pieaudzis no 62 procentiem 2017. gada sākumā līdz 62,2 procentiem 2018. gada sākumā.

Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2 procenti) un Kurzemes (76,7 procenti) reģionā, zemākais – Latgalē (45,9 procenti) un Rīgā (47,0 procenti).

Pēc valstiskās piederības 85,9 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2016. gadā – 85,7 procenti), 11,1 procenti nepilsoņi (2016. gadā – 11,4 procenti), 2,2 procenti – Krievijas pilsoņi (2,2 procenti). 51 procenti nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17 procenti no visiem Rīgas iedzīvotājiem.