Jau 10 gadus apspriestā likuma par pašvaldību referendumiem pieņemšana bremzēs pilsētu attīstību, otrdien, 29. maijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē pauda Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
"Rīgā tiešām nekad nebūs gatava. Likuma pieņemšana nozīmētu, ka mēs pat žogus nevarētu uzcelt bez referenduma. Tas bremzēs jebkādu attīstību. Protams, no vienas puses iedzīvotāji grib dzīvot zaļi. Taču lielās pilsētās ir citas paralēli svarīgas prioritātes, piemēram, kā nopelnīt algu," sēdē pauda mērs.
Ušakovs arīdzan norādīja, ka atbildīgajām institūcijām pirms katra referenduma būs jāpaveic milzu darbs, proti, jāapzina reģistrs ar iedzīvotājiem, kuri ir deklarēti Rīgā un varēs balsošanā piedalīties. Komisijas vadītājs Sergejs Dolgopovlovs (S) iebilda, ka jautājums par reģistra veidošanu vēl jāapspriež ar Iekšlietu ministriju.
Sēdē pret pašvaldību referendumu likumu iestājās arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), iebilstot, ka jau šobrīd iedzīvotājiem ir iespējas tapt sadzirdētiem. "Nav vajadzības neko regulēt un pārregulēt. Jau šobrīd izmantojam sabiedriskās apspriedes. Mēs tikai sarežģīsim valsts attīstībai būtiskus un svarīgus jautājumus," teica Rāviņš.
Tikmēr Dolgopovlovs uzsvēra, ka referendumiem ir likuma spēks, savukārt sabiedriskās apspriedes ir vien iedzīvotāju uzklausīšana.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis (LZS) pauda, ka likuma pieņemšana iedzīs pašvaldības vēl lielākā normatīvisma slogā. "Nezinu nevienu reizi, kad kādā pašvaldībā būtu bijusi vajadzība pēc šāda likuma," teica savienības valdes priekšsēdētājs.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (pie Saeimas frakcijām nepiederošs deputāts) sēdē klāstīja, ka likuma pieņemšana tikai musinās cilvēkus un izpaliks bez taustāma rezultāta. "Varbūt pareizāk būtu sākt ar konsultatīviem referendumiem. Pamēģiniet uztaisīt referendumu par skolu reformu. Visai traģiski! Pēc vienas skolas slēgšanas vienmēr ir aicinājumi atlaist domi. Tāpēc domes vienkārši aizsargāsies un neko nedarīs," stāstīja Valainis.
Sēdē lēmumu par pašvaldību referenduma virzīšanu deputāti nepieņēma, jo turpina līdz 1. jūnijam gaidīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vērtējumu un ieteikumus par likumprojektu. Tālākai rīcībai Dolgopovlovs ieskicēja trīs scenārijus – virzīt likumu izskatīšanai Saeimā, pagarināt priekšlikumu termiņu galīgajam lasījumam vai nedarīt neko.
Vēstīts, ka pērnajā vasarā apritēja 10 gadi, kopš politiķu dienas kārtībā nonāca jautājums par pašvaldību referendumiem. Pēc gadiem ilgām debatēm, pēc vairākiem mēģinājumiem izskatīt likumprojektu valsts sekretāru sanāksmē un pēc četriem gadiem Saeimā tika paredzēts, ka likumprojekts varētu tikt virzīts galīgajam lasījumam 2017. gada rudenī.
Vairāk par likumprojekta ceļu 10 gadu garumā var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
