Latvijas iestāžu uzmanīts, 'Yandex.Taxi' apsver iespēju atvērt vietējo filiāli  (77)

Iepriekš "Yandex.Taxi" nāca klajā ar paziņojumu, ka oficiāli ienāk Latvijā, turklāt Latvija ir pirmā Eiropas valsts, kur platforma izdomājusi attīstīt biznesu. Pārējās ir NVS valstis. Maijā lietotne sāka darboties arī Igaunijā. Ārvalstu biznesa medijos pieejamā informācija liecina, ka uzņēmums, kas saistīts ar transporta pakalpojumus nodrošinošo platformu, sākotnēji reģistrēts Krievijā, taču 2004. gadā kļuvis par Nīderlandē reģistrēta uzņēmuma meitasuzņēmumu. Arī nauda, kas samaksāta par taksometra braucienu, aizplūst uz Nīderlandi, novēroja portāls "Delfi".

Uzņēmums "Yandex LLC" ir Krievijā, Maskavā, Ļeva Tolstoja ielā, reģistrēta interneta kompānija, kas nodrošina meklēšanu un citus tiešsaistes pakalpojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Turcijā. Uzņēmums dibināts 1993. gadā un atrodas Maskavā, Krievijā, liecina biznesa portālā "Bloomberg" pieejamais uzņēmuma apraksts. Kompānijai ir biroji Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Turcijā, Vācijā un Šveicē. "Yandex LLC" darbojas kā Nīderlandē reģistrētā "Yandex N.V." meitasuzņēmums.

"Yandex N.V." dibināts 2004. gadā un atrodas Šīpholā, Nīderlandē. Interneta un tehnoloģiju kompānija nodrošina dažādus pakalpojumus, piemēram, "Yandex.Maps," "Yandex.Navigator", "Yandex.Auto" un "Yandex.Transport", "Yandex.Mail" un citus. Šajā plašajā piedāvājumā ir arī "Yandex.Taxi" un vēl vairākas dažādu pakalpojumu platformas.

"Yandex.Taxi" Latvijā ienāca šogad, taču salīdzinoši nesen Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) sociālajā vietnē "Twitter" pauda sašutumu, ka pāris mēnešus pēc Voloža iekļaušanas ASV sankciju sarakstā viņa uzņēmumam piederošā taksometru lietotne ienākusi Rīgā, turklāt Rīga esot pirmā pilsēta ES, kur tā sniedz savus pakalpojumus.

Latvijas Drošības policija portālam "Delfi" norāda, ka janvārī ASV paplašināja sankciju sarakstu, tajā iekļaujot arī "Yandex" grupas dibinātāju Arkādiju Voložu, un, lai arī ASV noteiktās sankcijas Latvijā nav tieši saistošas, vienlaikus ar zināmiem riskiem saistībā ar šīm ASV noteiktajām sankcijām ir jārēķinās finanšu sektoram, kas darbojas starptautiskajā tirgū. Arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis šī gada aprīlī paudis, ka Latvijas uzņēmēju sadarbība ar personām un uzņēmumiem, kas minēti ASV jaunākajā sankciju sarakstā, var radīt riskus šo uzņēmēju biznesam. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka "Yandex" Latvijā nav reģistrēts un salīdzinoši nesen ienācis kā zīmols, tomēr vienlaikus iestāde uzsver, ka tas ir aktīvā tās redzeslokā un tiek uzmanīts, kā uzņēmums turpinās attīstīt savu darbību Latvijā. Pats ārvalstu uzņēmums apgalvo, ka Voloža būšana sarakstā nekādā veidā neietekmē globālo paplašināšanos un darbību Latvijā.

Tikmēr "Yandex.Taxi" tiešo konkurentu "Taxify", kurš jau labu laiku darbojas Latvijas tirgū, vairāk par jauna konkurenta parādīšanos ar zemu cenu piedāvājumu uztrauc kopbraukšanas regulējums.

"Yandex.Taxi" starptautiskās stratēģijas direktors Arams Sargsjans portālam "Delfi" skaidro, ka Latvijas tirgus pavisam noteikti ir atšķirīgs no tām valstīm, kurās "Yandex.Taxi" jau darbojas, lietotnes īpašnieki novērojuši, ka transporta nozarē valstī ir diezgan liela konkurence, taču visinteresantākais viņam liekoties fakts, ka, neskatoties uz to, ka Rīgā jau labu laiku eksistē konkurējošas lietotājprogrammas, kas ļauj izsaukt taksometru, iedzīvotāji aizvien izvēlas vecmodīgo veidu – taksometra izsaukšanu ar telefona starpniecību. "Mēs redzam lielu izaugsmes potenciālu," saka Sargsjans.

Vaicāts, vai pakalpojuma piedāvāšana Latvijā "Yandex.Taxi" atmaksājas, ņemot vērā zemās cenas, Sargsjans norāda, ka "Yandex.Taxi" neatklāj finanšu rezultātus par katru valsti. "Yandex N.V." finanšu rezultāti liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī uzņēmuma taksometru pakalpojumu segments nopelnījis aptuveni 3,11 miljardus rubļu jeb aptuveni 41,5 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu, tas ir ievērojami vairāk, jo 2017. gadā šajā trīs mēnešu periodā taksometru pakalpojumi uzņēmumam ļāva nopelnīt 778 miljonus rubļu, kas ir aptuveni 10,36 miljoni eiro pēc šī brīža valūtas kursa.

Sargsjans uzsver, ka pirmajā mēnesī pēc lietotnes ienākšanas Latvijā vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku Rīgā to izmantojuši, lai izsauktu taksometru. Katrs no šiem cilvēkiem pakalpojumu izmantojis vienu vai vairākas reizes. Uz jautājumu par zemajām cenām Sargsjans norāda, ka, viņaprāt, "Yandex.Taxi" cenas ir vienādas ar tām, ko piedāvā citi tirgus dalībnieki. "Mēs piedāvājam atlaides kā daļu no sākotnējās mārketinga kampaņas, bet tās, protams, nebūs visu laiku. Jebkurā gadījumā mēs esam tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu tehnoloģijas ļauj mums nodrošināt lietotājiem zemas cenas, vienlaikus ļaujot mūsu partneriem nopelnīt pienācīgu naudu," skaidro uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka tiek plānotas jaunas mārketinga kampaņas.

Vaicāts, vai tas, "Yandex" īpašnieks Voložs iekļauts ASV sankciju sarakstā, kādā veidā ietekmē "Yandex.Taxi" darbību Latvijā, Sargsjans uzsver, ka "Voložs nekad nav bijis pakļauts kādām personiskām sankcijām". "Kā viens no 500 "Forbes" bagātāko cilvēku sarakstā minētajiem Krievijas biznesmeņiem viņš bija pieminēts kādā ASV valdības ziņojumā, bet līdz šim tam nav bijis nekādu seku. Jebkurā gadījumā tam nav nekāda sakara ar mūsu globālo paplašināšanos, ieskaitot operācijas Latvijā," pauž Sargsjans.

"Yandex.Taxi" pakalpojumus piedāvā Nīderlandē reģistrētais uzņēmums "Yandex.Taxi B.V.". "Saskaņā ar Latvijas likumdošanu ES reģistrētam uzņēmumam nav nepieciešams izveidot vietējo juridisko personu, lai sniegtu informācijas pakalpojumus. Tomēr mēs apsveram iespēju izveidot juridisku vienību Latvijā, lai atbalstītu mūsu mārketingu un darbības," atklāja Sargsjans. Patlaban "Yandex.Taxi" lietotne darbojas ar vietējo partneru starpniecību.

Uzņēmums "Yandex", kuram pieder arī taksometru pakalpojumu sniegšanas platforma "Yandex.Taxi", nav iekļauts nevienā Latvijai saistošā starptautisko organizāciju noteiktā sankciju sarakstā, norāda DP, uzsverot, ka uzņēmuma, kuram, piemēram, noteiktas Latvijai saistošas finanšu sankcijas, ienākšana Latvijas tirgū nebūtu iespējama.

Latvijas tiesiskais regulējums paredz arī konkrētas nozares, kurās pirms izmaiņām īpašnieku struktūrā vai pirms jaunu nozares pārstāvju ienākšanas ir nepieciešams arī valsts drošības iestādes – Drošības policijas – atzinums. Šādas jomas, piemēram, ir definētas Nacionālās drošības likumā, kur noteikti ierobežojumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. Tāpat ierobežojumi tirgus dalībniekiem noteikti tādās nozarēs kā enerģētika un aviācija, kur valsts drošības iestādei līdzīgā kārtā var būt nepieciešams sniegt atzinumu, portālam "Delfi" norāda DP. Taksometru pakalpojumu joma Latvijā nav definēta kā nozare, kurā pirms izmaiņām tirgus dalībnieku struktūrā vai pirms jaunu dalībnieku ienākšanas tirgū būtu nepieciešams valsts drošības iestādes atzinums.

Vienlaikus DP norāda, ka atbilstoši savai kompetencei kopumā pievērš pastiprinātu uzmanību trešo valstu pilsoņu aktivitātēm Latvijā neatkarīgi no šo personu darbības jomas. Nepieciešamības gadījumā DP arī pēc savas iniciatīvas informē par lēmumu pieņemšanu atbildīgās amatpersonas par iespējamiem riskiem nacionālajai drošībai un sniedz rekomendācijas risku pārvarēšanai.

DP ir informēta par minētā uzņēmuma plāniem paplašināt savu darbību Latvijā, kā arī par personām, kas saistītas ar šo uzņēmumu. DP gan norāda – kā valsts drošības iestāde, kuras darbība paģērē zināmu slepenību, sīkākus publiskus komentārus par personām sniegt nevar.

"Yandex.Taxi" taksometru pakalpojumu izmantotājus Latvijā pārsteidzis ar Latvijas tirgum zemām cenām, taču "Yandex.Taxi" tiešais konkurents – "Taxify" – norāda, ka jaunā pakalpojumu sniedzēja klātbūtne Latvijas tirgū to būtiski neietekmē, lai arī cenas pagaidām ir zemākas. "Taxify" pašreizējais vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš portālam "Delfi" pauž, ka dempingot cenas, ienākot tirgū, uzņēmējdarbībā noteikti neesot neierasta prakse. Tāda stratēģija esot zināma, jo īpaši transporta nozarē, kurā jau ir konkurence. "Tiesa, ņemot vērā to, ka Latvijā cenas jau tā ir ļoti zemas, cenu atšķirība visu pārējo nozari tik ļoti neietekmē. Protams, nav šaubu, ka zemās cenas nebūs mūžīgas, jo kādā brīdī veiktās investīcijas būs jāatpelna un cenas nāksies celt. Ilgtermiņā visu nosaka pakalpojuma kvalitāte," skaidro Krūmiņš.

Vaicāts, kā tas nākas, ka "Taxify" atšķirībā no jaunā konkurenta Latvijā ir izlēmis reģistrēties kā uzņēmums, Latvijas uzņēmuma vadītājs pauž, ka, sniedzot šādu pakalpojumu Latvijā, ir nepieciešams reģistrēt pārstāvniecību, kā arī reģistrēties kā PVN maksātājam. ""Taxify" tas bija pašsaprotami. Ja tas netiek darīts, valsts nesaņem nekādus nodokļus no uzņēmuma darbības. Par citu uzņēmumu piekopto praksi un to, vai ir iespējams šādi darboties, izvairoties no reģistrēšanās un nodokļu maksāšanas Latvijā, nevaru komentēt," nosaka Krūmiņš.

Vaicāts par novērojumiem taksometru pakalpojumu nozarē Latvijā, Krūmiņš norāda, ka daudz lielākas problēmas par konkurenta ienākšanu tirgū rada jau pastāvošās problēmas ar kopbraukšanas regulējumu. "Nevaram teikt, ka "Yandex" klātbūtne mūs būtiski ietekmētu. Daudz lielāku ietekmi un sarežģījumus šobrīd rada Satiksmes ministrijas izstrādāto likuma izmaiņu birokrātiskā puse. Likuma mērķis ir pareizs un atbalstāms, bet izstrādātie noteikumi padara maksimāli sarežģītu tā ieviešanu, liekot katram privātajam vadītājam reģistrēt uzņēmumu un aizliedzot viņiem darboties kā pašnodarbinātajiem," skaidro nozares pārstāvis, piebilstot, ka tā ir mežonīgi liela birokrātija un liela daļa vadītāju atsakās turpināt darbību.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir darīt visu iespējamo, lai palīdzētu vadītājiem reģistrēt uzņēmumus un darboties atbilstoši likumam. Tomēr jāatzīst, ka Satiksmes ministrijas izstrādātais regulējums vairāk vērsts uz to, lai kopbraukšanas regulējums neradītu lieku konkurenci taksometru uzņēmumiem, nekā uz to, lai reāli ieviestu kopbraukšanu un to godīgi regulētu," tā Krūmiņš.