Saeimas frakcija "Vienotība" gatavo pieteikumu Satversme tiesā (ST) ar aicinājumu izvērtēt Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei, informēja frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri.
Ņemot vērā, ka viens no Stambulas konvencijas oponentu argumentiem, kāpēc to nevajag ratificēt, ir tas, ka tā neatbilst Satversmei, "Vienotība" lēmusi lūgt konstitucionālās tiesas palīdzību. Pieteikumu ST plānots iesniegt līdz jūnija vidum.
Stambulas konvencijas apstiprināšanas likumprojekts vēl nav izgājis Ministru kabineta komiteju, taču pati konvencija Latvijas vārdā parakstīta jau 2016. gadā. Parakstot konvenciju, tai tika pievienota deklarācija, kurā Latvija paziņos, ka piemēros konvenciju atbilstoši Satversmē noteiktajiem principiem un noteikumiem.
Vaicāta, vai ST var vērtēt konvencijas atbilstību Satversmei, ņemot vērā, ka tā vēl nav ratificēta Saeimā, ST priekšsēdētājas palīdze Ketija Strazda portālam "Delfi" atbild apstiprinoši. ST kompetencē ir pārbaudīt arī tādu starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, kuri ir parakstīti, bet vēl nav apstiprināti Saeimā.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016. gada 18. maijā.
LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai.
Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās, norāda LM.
Savukārt jau 2016. gadā juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica advokātes Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore bija norādīta juriste Baiba Rudevska.
Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei.
Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Tam gan savulaik iebilda bijusī Satversmes tiesas tiesnese un kādreizējā Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma, kura 2016. gadā pauda, ka saskata vairākas nepilnības TM pasūtītajā konvencijas analīzē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
