SAB VDK komisijai nodevis izpētes rezultātā iegūto informāciju  (15)

SAB pēdējā pusgada sadarbību ar daļu no zinātniskās izpētes komisijas pētniekiem vērtē kā konstruktīvu.

Jau ziņots, ka komisija šodien Ministru kabinetā iesniegs pabeigto gala ziņojumu par VDK dokumentu publiskošanu, iepriekš sacīja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Kangeris apgalvoja, ka iepriekš solītais gala ziņojums ir pabeigts, taču tam pāris nedēļas varētu būt piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Komisija izveidojusi grafiku VDK dokumentu publicēšanai vairāku gadu garumā, sākot ar šī gada jūliju, taču tas ir tikai rekomendējošs, norādīja Kangeris.

Intervijā Kangeris stāstīja, ka Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija ieteiks vispirms nopublicēt Latvijas Kompartijas Centrālās komitejas, Ministru padomes un citu nomenklatūras lietas, kas atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā, lai cilvēki redzētu, kas katrs bija.

Komisija apzināja tos cilvēkus, ko VDK bija iesūtījusi dažādās institūcijās, lai kūrētu savas lietas. Ir izpētītas arī VDK piesegorganizācijas. VDK bija iesaistīta visur. Šodien daudzi cilvēki Latvijā sūdzas, ka ir jutuši spiedienu, pārdzīvojuši represijas no VDK, kas liedza viņiem, piemēram, studēt, veidot sekmīgu karjeru. Bet par padomju režīma netaisnību kopumā runāts netiek, piebilda vēsturnieks.

VDK zinātniskās izpētes komisijas gala ziņojumā būs vairāki ieteikumi. "Pirmkārt, mēs ieteiksim visus VDK dokumentus apvienot vienā krājumā un nodot Nacionālajam arhīvam," pastāstīja Kangeris, "arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošos dokumentus. Turpmāk pārziņai pār visiem VDK dokumentiem būtu jānonāk Nacionālā arhīva ziņā."

Komisija uzskata, ka visiem totalitārisma laika dokumentiem jābūt atklātiem un sabiedrībai pieejamiem. Tas attiecas gan uz nacistiskā vācu, gan uz padomju režīma periodu. Komisija uzskata, ka visi okupāciju laika dokumenti jādara gan sabiedrībai, gan pētniekiem pieejami bez ierobežojumiem, komisija vēlas to sevišķi akcentēt attiecībā uz VDK dokumentiem. Nedrīkst ierobežot dokumentu apstrādi, pētniecību un tās rezultātu publicēšanu par laiku līdz Latvijas Republikas 5. Saeimas pirmajai sēdei 1993. gada 6. jūnijā, tajos minēto datu subjektu piekrišana un to informēšana par datu izmantošanu, pēc komisijas domām, nav nepieciešama. Tas būtu jānostiprina ar likumu.

Komisija ieteiks publicēt kadru nomenklatūras lietas, kuru arhīvā ir ap 15 000.

Komisija ierosina digitalizētā formā publicēt arī VDK aģentu kartotēku, kurā ir 4300 vārdu, ārštata darbinieku sarakstu oriģinālā veidā, kā to ir sastādījusi pati VDK. "Tad nevienam nebūs iemesla apgalvot, ka, publicējot VDK aģentu kartotēku, Ministru kabinets ceļ kādam neslavu, jo tā ir pašas VDK radīta kartotēka. Pēc tam var publicēt dažādus apstrādātus kartotēkas variantus."