Krievijas agresīvās ārpolitikas dēļ iesaldētās Latvijas – Krievijas vēsturnieku komisijas darba atsākšana atliekama uz laiku, kad normalizēsies starpvalstu attiecības, izlēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis. Pirms mēneša Spārītis bija entuziasma pilns atjaunot komisijas darbību, taču izrādījies, ka Latvijas vēsturnieki nevēlas tajā iesaistīties, informē "Latvijas avīze".
Kopš februāra beigām komisija vairs neatrodas Latvijas Valsts prezidenta kancelejas, bet LZA paspārnē. Tagad Spārītis, jautāts par procesa virzību, secina: "No daļēji izjukušās Latvijas un Krievijas Vēsturnieku komisijas neviens tās loceklis nav izrādījis aktivitāti nedz pirms pārnākšanas LZA paspārnē, nedz pēc tam. Ņemot vērā šā brīža situāciju starpvalstu attiecībās un Latvijas valsts ārpolitisko un izglītības un zinātnes darbu koordinējošo iestāžu ieteikumus, kā arī LU Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša viedokli, līdzšinējās komisijas darbs ir pārtraukts un jaunas darbaspējīgas komisijas veidošana ir atlikta uz laiku, kad būs normalizējušās starpvalstu attiecības. Ja radīsies atbilstoša politiskā situācija komisijas darba atjaunošanai, tad tas tiks atjaunots."
Latvijas vēsturnieki nav pret sadarbību ar Krievijas vēsturniekiem principā – individuālā līmenī braukšana uz konferencēm kaimiņos turpinās, tāpat kā kontakti ar kolēģiem, taču jārēķinās, ka sadarbības atjaunošana valstiska līmeņa komisijā nozīmētu "absolūti politisku uzstādījumu", kur Krievijai ir savas intereses, noskaidrojusi "Latvijas avīze".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
