Saeima ceturtdien nolēma Ministru kabinetu (MK) aicināt pakāpeniski iekļaut valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidusskolās.
Deputātu atbalstītais lēmums paredz, ka Saeima, "atbalstot virzību uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidošanu, uzsverot pilsoniskās apziņas veidošanas un patriotiskās audzināšanas nozīmīgumu jaunās paaudzes izglītošanas procesā, ņemot vērā valsts aizsardzības prasmju attīstīšanas nepieciešamību", aicina valdību ieviest obligātās aizsardzības mācību vidusskolās.
Saeima aicina obligātās aizsardzības mācību vidusskolās jau no nākamā mācību gada ieviest kā pilotprojektu izglītības iestādes.
Savukārt no 2020. līdz 2024. gadam parlaments piedāvā apgūt valsts aizsardzības mācību kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu un no 2024. gada iekļaut valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu.
Debašu laikā Juris Vectirāns (ZZS) vērsa kolēģu uzmanību uz to, ka "kopš 2010. gada ir mainījusies drošības vide un ģeopolitiskais stāvoklis pasaulē".
Viņš norādīja, ka Nacionālās drošības koncepcijā ir nostiprināts princips, ka valstij jāveicina sabiedriski pilsoniskā apziņa, patriotisms, cieša un iespējami plaša iesaiste valsts aizsardzībā un tās pastāvēšanā. Par ļoti būtisku veidu šī mērķa sasniegšanai Saeima jau iepriekš ir uzskatījusi valsts aizsardzības mācību, atgādināja Vectirāns.
"Valsts aizsardzības mācības priekšmets skolā nākotnē veidos pamatu visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveidei, un šī jēdziena piepildīšana ar atbilstoši sagatavotiem cilvēkresursiem," pauda politiķis. Viņš uzsvēra, ka aizsardzības mācības ieviešana skolās ir nozīmīgs solis valstij un tās nākotnei.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vārdā apliecināja, ka šo Saeimas lēmumu ministrija pildīs ar visu atbildību un patiesu vēlmi sasniegt paredzētos rezultātus.
Savukārt parlamentārietis Jānis Ādamsons (S) gan bija neizpratnē, kur Šadurskis bijis agrāk. Saeimas komisija jau iepriekš aicinājusi IZM izstrādāt priekšmeta programmu.
"Es gan nesaprotu, kāds te sakars ar ģeopolitisko situāciju un šo lēmuma projektu, tāpēc ka attiecīga apmācība bija nepieciešama jau vismaz gadus 20 atpakaļ. Par ko ir runa? Un daudzi cilvēki nesaprot; arī mūsu kolēģi pagājušo reizi uzstājās, ne visai izprotot, par to, kāda tad tiek plānota apmācības programma," sašutis bija Ādamsons. Viņš arī pārmeta neveiksmīgā priekšmeta nosaukuma izvēli.
"Vairāk derētu nosaukums "militārpatriotiskā mācība" vai "cilvēka drošības mācība", kas atbilstu šim te saturam," ieteica parlamentārietis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
