Praidam 13 gadi: no lidojošām olām līdz savam alum  (463)

Pievēršot uzmanību cilvēktiesību problēmām Latvijā un atgādinot par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LBGT) klātbūtni mūsu zemē, Baltijas praida 2018 gājiens sāksies Vērmanes dārzā un tālāk virzīsies pa maršrutu Elizabetes iela - Brīvības iela - Bruņinieku iela un pa Tērbatas ielu atpakaļ uz Vērmanes dārzu.

Pasākuma organizatori LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" gājienam gaidāmo sestdien pieteikusi aptuveni 2000 dalībnieku, vēsta Rīgas domē. Pirmo reizi gājienā ar savu logo un savu darba kolektīvu dosies arī kāds uzņēmums. Tā nosaukumu pagaidām pasākuma organizatori neatklāj.

Tāpat arī pirmo reizi gājienā kā organizēta grupa piedalīsies politiskās partijas. Savu dalību pieteikušas trīs partijas un vēlēšanu apvienības – "Attīstībai/ Par!", "Progresīvie" un "Vienotības" jaunatnes nodaļa. Pirmo reizi Vērmanes dārzā pēc gājiena divas politiskās partijas un vēlēšanu apvienības uzrunās pasākuma apmeklētājus savās informatīvajās teltīs.

Atšķirībā no daudziem ražotājiem ārvalstīs, Latvijas uzņēmējiem praida laiks viņu radītās preces parasti neiekrāso varavīksnes krāsās. Taču šogad pirmoreiz uz gājienu ir radīts savs alus "Baltijas lepnums". Alus darbnīca "Labietis" par savu izvēli sociālajā tīklā Facebook saņēmusi gan piecas zvaigznes ar vārdiem "alus ar attieksmi," "lepojos" un "labam pašmāju alum nav ne dzimuma, ne rases, ne seksuālās piederības!", gan arī vienas zvaigznes nosodījumu un nopēlumu par "iesaistīšanos sabiedriskās aktivitātēs," "Ne viss mārketings ir labs mārketings".

Tāpat kā iepriekšējā minoritāšu gājienā – pirms trim gadiem Latvijā notikušajā "EuroPride" – arī šoreiz ar saukli "kultūra dodas praidā" pasākumā ar savu klātbūtni, paužot atbalstu, iesaistīsies interneta žurnāls "satori.lv" un virkne citu kultūras organizāciju un pārstāvju.

Praida gājiena vēstures 13 gados neiztrūkstoši bijuši arī konservatīvās sabiedrības pārstāvju protesta pasākumi. Šogad protesta pasākumu pieteicis nodibinājums fonds "Stop imigrācijai," kurš sākumā vēlējies rīkot pasākumu Vērmanes dārzā, bet pilsētas amatpersonas ar pasākuma pieteicējiem vienojās par vietu Merķeļa ielā pretī Rīgas Latviešu biedrības namam. Pēc organizatoru aplēsēm, tajā piedalīsies ap 50 cilvēkiem.

Ne pirmo, bet gan vismaz otro reizi praids izsauks citā pilsētas vietā tajā pat laikā notiekošu mūzikas pasākumu kā praidam iebilstošu akciju. Uzskatot, ka "genderisms, tas ir vislielākais mēris, kas nāk no Rietumiem," biedrība "Tautas tiesību kustība" Lucavsalā rīkos ģimenes svētkus "Mūzika par ģimenēm". Tā organizators ir Valentīns Jeremejevs, Zaļās partijas Rīgas nodaļas vadītājs, kā arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas Zinātnes fonda valdes priekšsēdētājs.

Portāls "Delfi" apkopoja Rīgā notiekošo praidu 13 gadu vēstures notikumus.

Pirmais praida gājiens Baltijā notika Igaunijā 2004. gadā, Latvijā – 2005. gadā, savukārt Lietuvā - 2010. gadā.

2005. gada 23. jūlijā plānotais Rīgas praids, vēl pat nesācies, izsauca sākumā "jāvārdu," bet pēc tam blīkšķi. Sākumā Rīgas domes izpilddirektors Ēriks Škapars izdeva atļauju gājienam Vecrīgā, taču pēcāk to atsauca, pamatojot ar to, ka pasākuma laikā iespējamas lielas nekārtības. Protestēt bija gatavas atsevišķas ekstrēmas organizācijas.

Pasākuma organizatori "Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa" vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kas aizliegumu atcēla un saskaņoja gājienu. Praida gājiens izveda ielās daudz vairāk cilvēku nekā gaidīts. Tiesa, ne dalībniekus, kuru skaits bija mērāms vairākos desmitos, bet gan praida apmeklētājus - skatītājus un protestētājus, kuru kopskaits Vecrīgā bija vairāki tūkstoši.

Kā vēstīja ziņu aģentūra LETA, protestētājiem pat tika dalītas olas, ar ko mest pa gājiena dalībniekiem, vēl atsevišķi pasākuma pretinieki "saķēdējās" rokās, cenšoties izjaukt gājienu un to aizšķērsot, taču policija viņus norobežoja.

Saskaroties ar agresīvu attieksmi, praida gājiena dalībnieki pat bija spiesti mukt un slēpās Anglikāņu baznīcā, ko bija ielencis dusmīgs pūlis.

Lai neasociētos ar pirmā praida gājiena nepatīkamajiem notikumiem, Latvijā otrais – svaigi dibinātās "Mozaīka" rīkotais gājiens tika pārdēvēts par "Draudzības dienām". Draudzīgi gan pasākums neizvērtās. Pats gājiens aizlieguma dēļ nenotika, bija tikai "Draudzības dienu" pasākumi.

Rīkot gājienu liedza Rīgas domes amatpersonas dienu pirms pasākuma. Pēc lēmuma apstrīdēšanas tiesa aizliegumu paturēja, un to apstrīdēt pasākuma organizatoriem vairs nebija laika.

Šis gads izcēlās, kā laikraksts "Diena" rakstīja, ar agresiju Rīgas centrā. Medijos izskanēja aizdomas, ka policija pasākumu dalībniekus neaizsargāja no agresīvajiem protestētājiem. Sekoja parakstu vākšanu tālaika iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara demisijas pieprasījumam, kas pēcāk nenotika.

Pie Anglikāņu baznīcas Draudzības dienām veltītā dievkalpojuma apmeklētāji tika apmētāti ar mēsliem un sapuvušām olām. Pasākumam veltītu preses konferenci ielenca protestētāji pret praidu, kā rakstīja laikraksts, daži policijas neapturēti devās iekšā viesnīcā "Latvija," kur notika Draudzības dienu slēgts pasākums.

"Mozaīka" apstrīdēja tai nelabvēlīgo tiesas spriedumu un otrās instances tiesa 2007. gadā atzina par pamatotu un apmierināja tās pieteikumu, atzīstot par prettiesisku Rīgas domes atbildīgās amatpersonas lēmumu. Tomēr šis nebija pēdējais mēģinājums apturēt praida notikšanu, taču aizliegumi vairs nesekoja.

Pāris gadu pēc kārtas praida gājiens notika ļoti norobežotās teritorijās.

2007. gadā "Draudzības dienu" gājiens pirmo reizi notika Vērmanes dārzā – daži simti dalībnieku izgāja loku pa slēgto parka teritoriju, kur protestētājus nelaida. Kā atceras pasākuma rīkotāji, šādas vietas izvēle bija policijas prasība, lai gājienā varētu nodrošināt kārtību un izvairītos no konfrontācijas ar protestētājiem. Otrpus žogam pulcējās pret praidu noskaņotie, lielākoties ar reliģiskām organizācijām saistīti cilvēki.

Arī 2008. gadā gājiens notika slēgtā zonā - 11. novembra krastmalā. Lai arī pulcēja aptuveni tūkstoti dalībnieku, gājiens bija diezgan norobežots no apkārtējo acīm un piekļuve tam bija apgrūtināta. Skatītāju būtībā nebija - dalībnieki pārvietojās pa tukšu krastmalu. Arī notika nesaskaņota protesta akcija.

Apvienība "Mozaīka" atceras, ka togad arī tika attīstīta ideja par Baltijas praida rīkošanu. Ar kolēģēm organizācijām Lietuvā un Igaunijā tika panākta vienošanās par Baltijas Praida izveidi. Liels izaicinājums tas bija Lietuvai, kur praids nekad iepriekš nebija noticis.

Baltijas praids nozīmē, ka katrā no trim valstīm reizi trīs gados notiek gājiens. Secībā: Rīga-Viļņa-Tallina.

Ar Baltijas praidu 2009. gadā gājiens atgriezās Vērmanes dārzā. Tiesa, atšķirībā no 2007. gada, praida rīkotājiem sadarbojoties ar policiju un meklējot kompromisus, tika nolemts, ka gājiens varēs "iziet" ārpus dārza, virzoties arī nelielu posmu pa vienu centrālajām Rīgas ielām - Elizabetes ielu posmā starp Tērbatas un Barona ielām.

Togad ar milzīgu krustu, piesietu uz krūtīm, parādot protestu pret notiekošo, gājienam priekšā nogūlās dziesminieka Kaspara Dimitera sieva Līga Dimitere. Daudzi gājiena dalībnieki ar viņu fotografējās.

2010. un 2011. gadā Baltijas praids devās uz Viļņu un Tallinu.

2012. gadā gājiens atgriezās Rīgā, sākās Ģertrūdes un Tērbatas ielu stūrī un pa Tērbatas ielu virzījās tālāk uz Vērmanes dārzu. Pasākums notika negaisa laikā, iztika teju bez incidentiem un ar diezgan nelieliem protestiem. Medijos plašāk apspriestais incidents bija kāda protestētāja mesta lidojoša ola, kas trāpīja gājiena dalībniecei.

Gājienā piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku, kas bija līdz šim lielākais dalībnieku skaits Baltijā

Kamēr nākamajos divos gados Baltijas praida stafete bija nodota Lietuvai un Igaunijai, "Mozaīka" pieteicās konkursā uz "EuroPride" jeb Eiropas Praida rīkošanu 2015. gadā, kas sakrita ar laiku, kad Latvija bija uzņēmusies Eiropas Savienības prezidējošās valsts lomu. Konkurencē ar četrām citām pilsētām Rīga uzvarēja, un "Baltijas" vārda vietā bija "Europride".

Togad pirmoreiz nebija domstarpību ar atbildīgajām iestādēm, saskaņojot gājiena maršrutu. Viss noritēja mierīgi un gājienā piedalījās rekorddaudz dalībnieku – ap pieciem tūkstošiem. Nenotika nekādi ievērojami incidenti, arī protestētāju bija maz. Tas arī bija pirmais gads, kad praidam bija daudz miermīlīgi noskaņotu skatītāju, daļa pat māja pa logiem vai ielu malās.Ziņas no Viļņas un Tallinas liecina, ka pēdējos divos gados notikušie praidi bija bez nopietniem incidentiem.