Bilingslijs lūdzis Latvijai iestāties pret iespējamām Eiropas Investīciju bankas darbībām Irānā  (112)

"Iemesls, kāpēc esmu atbraucis, ir tādēļ, ka mums kā NATO sabiedrotajiem ir cieša sadarbība. Man ir pārliecība, ka no mūsu skatu punkta [Latvijas] finanšu ministre [Dana Reizniece-Ozola] veic lielisku darbu. Mums bija diskusija par daudzām lietām. Tostarp mēs arī apspriedām Irānu kā daļu no mūsu divpusējām transatlantiskajām attiecībām," norādījis Bilingslijs.

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacījusi, ka par Irānu puses runāja starptautiskā kontekstā, ES pozīcijā. "Šobrīd vecās ES dalībvalstis mēģina atrast veidu, kā ar Irānu sadarboties, tajā skaitā dodot mandātu vai pat uzdevumu Eiropas Investīciju bankai investēt Irānā. Tad ASV puses lūgums bija Latvijai iestāties pret šādām idejām, ņemot vērā, ka sankcijas pret Irānu būs nopietnas un tādā veidā mēs arī Eiropas līmeņa finanšu institūcijas varam apdraudēt," norādījusi finanšu ministre.

Saskaņā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" vēstīto, nedz Finanšu ministrija, nedz Ārlietu ministrija nespēja atbildēt, ko varētu nozīmēt Bilingslija lūgums un kā to tulkot, liekot viedokli jautāt viena otrai.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers raidījumam norādījis, ka Latvija ir grūtā situācijā, jo konkrētais jautājums ir par morālu izvēli amorālā situācijā. "Abi ir partneri un mēs esam spiesti izvēlēties starp abiem šiem partneriem, un tā ir ļoti nepateicīga situācija," viņš sprieda.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (V) Ojārs Kalniņš norādījis, ka Saeimas Ārlietu komisijā kā koalīcijas un opozīcijas deputātu viedoklis šajā jautājumā ir vienots. "No vienas puses, tas mani nepārsteidz, no otras puses, man ir ļoti žēl, ka mums ir šādas domstarpības. Te mums ir jāturas kopā ar pārējām valstīm ES un jāatrod risinājums. Jācer, ka amerikāņus var pārliecināt mainīt savu viedokli," viņš sacīja.

Saskaņā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "Panorāma" vēstīto, eksperti nedomā, ka, Latvijai izvēloties ES pozīciju, ASV varētu pēkšņi atteikties no reģiona drošības garantijām, lai gan aizrādījumi būs. Taču ASV, līdzīgi kā Krievija, attiecībās ar Eiropu esot sākusi izmantot politiku "skaldi un valdi".

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015. gadā noslēgtā Irānas kodollīguma.

Vašingtona atjaunos visas sankcijas, kas tika noņemtas kodollīguma ietvaros, kā arī noteiks Teherānai visaugstākā līmeņa ekonomiskos ierobežojumus, paziņoja Tramps.

ES ir "apņēmības pilna saglabāt" Irānas kodolvienošanos, neraugoties uz Trampa lēmumu no tā izstāties, otrdien paziņoja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs otrdien apliecināja, ka ir "ļoti satrauks" par ASV lēmumu izstāties no Irānas kodolvienošanās un atjaunot sankcijas.

Vienošanās "ir liels sasniegums kodolieroču neizplatīšanas un diplomātijas jomā, jo, pateicoties tam, dots ieguldījums reģionālajam un starptautiskajam mieram un stabilitātei", paziņojumā norādīja Gutērrešs.

Irānas prezidents Hasans Ruhani Trampa lēmumu nodēvēja par "psiholoģisku karadarbību" pret Irānu un pavēstīja, ka, neskatoties uz ASV izstāšanos, Irāna paliks kodollīgumā ar pasaules lielvarām. Viņš norādīja, ka vēlētos apspriest Trampa lēmumu ar līgumu slēgušajām Eiropas, Krievijas un Ķīnas pusēm.

Francija, Vācija un Lielbritānija paudušas nožēlu par Trampa lēmumu, un Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka "strādās kolektīvi" pie jauna plašāka Irānas līguma.

Tikmēr Latvija paudusi atbalstu turpmākai Irānas kodolprogrammas ierobežošanai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādīja, ka ES bija un ir daļa no vienošanās. Pēc viņa domām, vienošanās ir Eiropas diplomātijas tieša atbildība, tādēļ šobrīd jāvelta maksimāli centieni, lai nodrošinātu, ka Irāna neatsāk savu kodolprogrammu un tiek turpināts strādāt ar visiem vienošanās partneriem, arī ASV, Krieviju, Ķīnu un Irānu, lai rastu risinājumu, kas apmierinātu visas puses.