Latvijas iedzīvotāji savu labsajūtu vērtē ar 6,3 no 10 punktiem, liecina aptauja  (26)

Salīdzinoši augstāk ar vidēji 6,9 punktiem savu fizisko un emocionālo labsajūtas līmeni novērtē uzņēmēji, kā arī cilvēki ar augstiem ienākumiem, kas lielāki par 1000 eiro mēnesī. Savukārt zemāku savas labsajūtas vērtējumu sniedz bezdarbnieki, kuri labsajūtu novērtējuši ar 5,5 punktiem un pensionāri, novērtējot savu labsajūtu ar 4,7 punktiem.

Vienlaikus ceturtajai daļai jeb 24% aptaujāto iedzīvotāju vislielāko labsajūtu sniedz atpūta, ietverot iespēju izgulēties, atpūsties dabā vai kopā ar ģimeni, bērniem, draugiem, kā arī labi pavadīt brīvdienas vai kā citādi baudīt atpūtu.

Nākamais biežāk minētais labsajūtu veicinošais faktors ir ģimene, kuru norādījuši 18% aptaujāto. Būšana kopā ar ģimeni, gan atpūta kā labsajūtas veicinātājas biežāk ir atzīmētas jauniešu vecumā līdz 30 gadiem atbildēs.

Tam cieši seko tāds labsajūtu veicinošais faktors kā emocionālais līdzsvars, kur izvēlējušies 17% aptaujāto. Ar emocionālo līdzsvaru mūsu iedzīvotāji ir domājuši mieru, klusumu, saticību ģimenē, stabilitāti, pārliecību par sevi un rītdienu, sirdsmieru, iekšējo harmoniju, arī mīlestību un mīļotā cilvēka esamību.

Desmitajai daļai jeb 11% iedzīvotāju veselība sniedz vislielāko labsajūtu, un salīdzinoši biežāk tās ir sievietes, kā arī pensionāri. Vēl desmitajai daļai iedzīvotāju labklājība ir viņu labsajūtas pamatā. Ar labklājību aptaujātie iedzīvotāji domā ne tikai ģimenes vai personisko labklājību, bet arī finanšu stabilitāti un panākumus.

Mazāk nekā desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju labsajūtu sniedz fiziskās aktivitātes, to skaitā sportošana.

Aptaujas dati rāda, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju viņu fiziskās un emocionālās labsajūtas pamatā ir darbs. Uzņēmēji ir tie, kas divreiz biežāk nekā visi aptaujātie iedzīvotāji atzinuši, ka darbs sniedz viņiem vislielāko labsajūtu.

Aptauja tika veikta no 5. līdz 7. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 816 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.