Vidzemes tirgus nākotne būs skaidra nākampavasar  (29)

Komitejā balsošanas brīdī nebija kvoruma, tāpēc sagatavotais lēmumprojekts par RCT pamatkapitāla palielināšanu un Vidzemes tirgus attīstības scenāriju izstrādi atbalstu neguva. Lēmumprojektu komiteja atkārtoti skatīs nākamnedēļ.

Domnieku lēmumam RCT piedāvāja trīs Vidzemes tirgus nākotnes apsaimniekošanas scenārijus – rīkot tirgus nomas tiesību izsoli uz 30 gadiem, kur tirgu attīsta investors par saviem līdzekļiem. Šādu scenāriju RD izraudzījās Āgenskalna tirgum. Otrs scenārijs paredzēja, ka tirgu attīsta un apsaimnieko RCT, piesaistot bankas finansējumu. Savukārt trešais – tirgu apsaimnieko RCT, iznomājot atsevišķus objektus trešajām personām.

Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka iznomāšana uz 30 gadiem ir maz ticams scenārijs, jo Vidzemes tirgus teritorija ir krietni lielāka par tirgu Āgenskalnā. Vidzemes tirgus zemesgabala platība ir 20 028 kvadrātmetri. Savukārt RCT rīcībā apsaimniekojamo ēku un būvju kopējā platība uz 2017. gada 31. decembri bija 6565 kvadrātmetri. Āgenskalna tirgus zemesgabala platība ir 8433 kvadrātmetri, bet ēku kopējā platība – 5612 kvadrātmetri.

Savukārt shēma, kad investors ir apakšnomnieks, nerada uzņēmējos interesi, klāstīja Burovs.

RCT plāns paredz, ka uzņēmums jūlijā sāks gatavot iepirkumu, kurā ārpakalpojumā iegādāsies koncepcijas izstrādi ar trīs scenārijiem Vidzemes tirgus nākotnei. Plānots, ka koncepcija būs gatava nākamā gada marta vidū, kad RD vēlreiz lems par tirgus nākotni.

RCT arīdzan lēš, ka izraudzīto scenāriju sāks realizēt 2019. gada maijā, bet būvdarbi Vidzemes tirgū noslēgsies 2023. gada sākumā.

Koncepcijas izstrādātājam RCT izvirzīs vairākus noteikumus. Proti, jāsaglabā tirgus funkcija, aizliegts teritorijā ierīkot lielveikalu, jāsaglabā un jāatjauno Gaļas un Piena paviljoni, atklātajā teritorijā jānodrošina tirdzniecības vietas zemniekiem un citiem mājražotājiem un amatniekiem, jāierīko bērnu atpūtas zona un stāvlaukums, kā arī jāīsteno tūrismu un kultūru veicinošas aktivitātes.

RCT līdz šā gada oktobrim apņēmies demontēt Vidzemes tirgus teritorijā esošo automazgātuvi (attēlā zemāk) un tirdzniecības paviljonu tirgus laukumā. Šīs ēkas RCT atpircis no privātīpašniekiem par aptuveni 112 tūkstošiem eiro.

Šobrīd Vidzemes tirgū saimnieko apakšnomnieks SIA "Kaufmann Concepts", kam teritorija iznomāta līdz 2019. gada 31. decembrim. Nomas maksa vienā mēnesī ir aptuveni 20 tūkstoši eiro, ko "Rīgas Centrāltirgus" tūdaļ atmaksā RD. Savukārt RD tirgu "Rīgas Centrāltirgum" iznomā par pašizmaksu – 23 centiem par kvadrātmetru.

Ja visas visas Vidzemes tirgus teritorijas īpašumā esošās būves piederēs "Rīgas Centrāltirgum", uzņēmums to varēs investoriem piedāvāt kā vienotu veselumu un uz ilgu termiņu. "Juridisku šķēršļu dēļ mēs potenciālajam nomniekam nevarējām piedāvāt izdevīgus nomas noteikumus. Tā kā būsim īpašnieki nekustamajiem īpašumiem, varēsim meklēt nopietnu investoru. Līdz šim tie bija īstermiņa līgumi, kas apgrūtināja iespēju atrast tādu investoru, kas būtu gatavs ieguldīt," iepriekš klāstīja RCT vadītājs Artis Druvinieks. RCT prognozē, ka īpašumu ieguldīšana pamatkapitālā noslēgsies šā gada septembrī.

Uz 2017. gada 31. decembri RCT pamatkapitāls bija 10 327 036 eiro.

Lai gan opozīcijas deputāti vairākkārt interesējās par iespējām īpašumus RCT pamatkapitālā ieguldīt vēlāk, "Rīgas Centrāltirgus" valdes loceklis Kaspars Zauls skaidroja, ka pamatkapitāla jautājums ir jāatrisina līdz šā gada rudenim, jo RCT ir iecerējis veikt virkni lietu, kuru īstenošanai nepieciešams domes lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. "Tas ir ne tikai stratēģiski izdevīgi, bet tas ir būtisks bauslis, kas nepieciešams, ja pieņemam kādu no trijiem attīstības scenārijiem, kurus tūdaļ sāksim izstrādāt," pauda Zauls.

Opozīcijas deputāts Viesturs Zeps (LA) izvirzīja hipotēzi, ka pamatkapitāla celšana RCT ir nepieciešama pamatdarbības nodrošināšanai, nevis Vidzemes tirgus attīstīšanai. Zauls šādu versiju noliedza. Zeps nerimās, piedāvājot lēmumprojektu sadalīt divās daļās, proti, vispirms RCT uzdot izstrādāt Vidzemes tirgus attīstības scenāriju, bet tikai pēc tam lūgt domniekiem palielināt pamatkapitālu. Šis priekšlikums dzirdīgas pozīcijas deputātu ausis neatrada, taču RD opozīcijai balsojumā nepiedaloties, komitejā nebija kvoruma lēmuma pieņemšanai.

Regīna Ločmele-Ļunova (S) pārmeta opozīcijas kolēģiem nekompetenci. "Iedomājieties, mežs, kurš pilns ar sēnēm. Viena cilvēku kompānija izdomā, ka tās jāsalasa. Vēl kāds nolemj – jāpaņem divi grozi. Bet tad mēs divas dienas skaidrojam, cik liels grozs jāņem, pa kādu taciņu tās lasīt, vai vākt arī ogas?" tēlainu salīdzinājumu RD darbam ieskicēja deputāte.

Lēmumprojektu par īpašumu ieguldīšanu RCT pamatkapitālā komitejas deputāti skatīja jau 14. maijā, taču opozicionāru intereses dēļ komitejas vadītājs Burovs lēma noorganizēt izbraukuma sēdi Vidzemes tirgus teritorijā, kur Druvinieks iepazīstinātu domniekus ar iespējamo tirgus nākotni.

Druvinieks izbraukuma sēdē klāstīja, ka obligāti jāsaglabā tirgus funkcija, rodot vietu kino vakariem un cita veida sabiedriskajām aktivitātēm, bet pamestā gaļas paviljona (attēlā zemāk) durvis jāver "food court" veikaliem un kafejnīcām.

AS "Rīgas Centrāltirgus" 2017. gadā apgrozīja 7 026 992 eiro, zaudējot 796 163 eiro. 2016. gadā RCT apgrozīja 6 951 783 eiro, nopelnot 45 735 eiro.

RCT skaidro, ka zaudējumi saistīti ar rūpniecības preču tirgus demontēšanai paredzēto 699 308 eiro norakstīšanu, kā arī ilgtermiņa ieguldījumu Āgenskalna tirgū, ko RD lēma pārņemt savā īpašumā. RCT uzkrājums ir 2 727 847 eiro.

Ieņēmumus kapitālsabiedrība gūst no Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus tirdzniecības vietu iznomāšanas, telpu un ēku iznomāšanas, kā arī zemes gabalu iznomāšanas.

Vidzemes tirgū 2016. gadā apgrozīti 218 867 eiro jeb 3,1% no kopējā apgrozījuma. Savukārt Āgenskalna tirgū 2016. gadā apgrozītie 317 843 eiro veido 4,5% no kopējā kapitālsabiedrības apgrozījuma. Līdz ar to par vērtīgāko kapitālsabiedrības apsaimniekoto objektu uzskatāms Centrāltirgus, kur uzņēmums gūst 92,2% no kopējiem ienākumiem.