Vairāk nekā trešdaļu deputātu 13. Saeimas vēlēšanās ievēlēs Rīgas vēlēšanu apgabalā  (68)

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali, no kuriem parlamentā kopā ievēlami 100 deputāti. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Savukārt vēlētāji ārvalstīs pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

No Rīgas vēlēšanu apgabala 13. Saeimā ievēlēs 35 deputātus, no Vidzemes – 25, no Zemgales – 14, no Latgales – 14 un no Kurzemes vēlēšanu apgabala 12 deputātus.

Deputātu vietu skaita palielinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā saistīts galvenokārt ar vēlētāju skaita pieaugumu ārvalstīs, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

"Nosacīti varētu teikt, ka ārzemēs reģistrētie vēlētāji veido astoņas vietas, un man vēlējums būtu, ka viņi aktīvi piedalītos vēlēšanās un šīs astoņas vietas arī aizpildītu," pēc sēdes žurnālistiem pauda CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Vaicāts, vai būtu nepieciešams ārzemēs reģistrētajiem vēlētājiem veidot īpašu vēlēšanu apgabalu, Cimdars skaidroja: "Jautājums par izmaiņām ir, pirmkārt, saistāms ar to, kāds ir mērķis. Šobrīd ir divi vēlēšanu apgabali [Rīga un Vidzeme], kas faktiski ir divreiz lielāki par katru no pārējiem trijiem. Mehāniska sadalīšana vien pati par sevi diez vai dotu būtiskus uzlabojumus. Jautājums, ko mēs vēlamies uzlabot vai mainīt šajā kārtībā."

Pats CVK vadītājs uzskata, ka "būtu daudz saprātīgāk dot iespēju viņiem deklarēt, pie kāda vēlēšanu apgabala viņi sevi pieskaita, kur viņiem ir dzimtas mājās un kurā pusē viņi plāno atgriezties tuvākajā laikā". Tas būtu daudz saprātīgāk, domā Cimdars.

Cimdars atgādina, ka atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām, Saeimas vēlēšanās varēs balsot tikai ar pasi. "Un tiem, kad ir ID karte, tiem ir paredzēta īpaša kārtība, bet tad viņiem būs jāaiziet divas nedēļas pirms vēlēšanām jāizņem vēlētāju apliecība. Tiem, kuriem ir pases, vajag paskatīties, vai laikā līdz vēlēšanām nebeidzas derīguma termiņš," uzsvēra CVK vadītājs.

Tāpat Cimdars iesaka noskaidrot, kāds ir bijis izvēlētā iecirkņa noslogojums iepriekšējās vēlēšanās, ja nav īpašas motivācija stāvēt garākās rindās, kādas veidojas, piemēram, Kongresu namā vai Rīgas 1. ģimnāzijā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju 5. jūnijā valstī bija reģistrēts 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 392 374, Latgales vēlēšanu apgabalā – 209 110, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 213 716, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 187 448 vēlētāji.

Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, vēlētāju skaits pieaudzis Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet pārējos apgabalos samazinājies vai palicis nemainīgs. Tāpat nedaudz sarucis arī kopējais vēlētāju skaits valstī, un šīs izmaiņas varētu atstāt ietekmi uz mandātu sadalījumu 13. Saeimas vēlēšanu apgabalos, lēš CVK.

Salīdzinājumam – 12. Saeimas vēlēšanās četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas valstī bija reģistrēts 1 551 440 balsstiesīgu pilsoņu, Rīgas vēlēšanu apgabalā – 495 890, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 402 615, Latgales vēlēšanu apgabalā – 226 966, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 226 430 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 199 539 pilsoņi.

12. Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlēja 32 deputātus, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 26 deputātus, no Latgales vēlēšanu apgabala – 15 deputātus, no Zemgales vēlēšanu apgabala – 14 deputātus, bet no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputātus.

Ziņots, ka 6. oktobrī notiks 13.Saeimas vēlēšanas. Saeimas vēlēšanās vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, bet par dalību vēlēšanās vēlētājam pasē izdara īpašu atzīmi – spiedogu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām notiks no 18. jūlija līdz 7. augustam.