Likumprojekts izstrādāts, "lai nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu izmaksu samērīgumu un taisnīgākus no līguma izrietošos nosacījumus patērētājiem nebanku kreditēšanas tirgus sektorā".
LRA ieskatā vēl joprojām nepastāv efektīvs risinājums tā saukto "ātro kredītu" ierobežošanai, "tieši otrādi – 2017. gadā nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju lokā ir vērojama lielāka aktivitāte, kā arī izsniegto kredītu apjoms".
Ar grozījumiem LRA cer aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, "īpaši uzsverot patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošinot kredīta kopējo izmaksu samērīgumu".
Grozījumi paredz, ka kopējās kredīta izmaksas, kas izteiktas dienas procentos, nevar pārsniegt 0,07% dienā. Šobrīd spēkā esošā tiesību norma par neatbilstošām noteic tādas izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā no astotās līdz 14. kredīta izmantošanas dienai, un 0,2% dienā, sākot ar 15. kredīta izmantošanas dienu.
Savukārt, ja kredīta izmantošanas termiņš pārsniedz 30 dienas, par prasībām neatbilstošām uzskata tādas kredīta kopējās izmaksas patērētājiem, kuras pārsniedz 0,25% dienā no kredītu summas.
LRA lūgusi Saeimas Prezidiju iekļaut likumprojektu ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.
Tikmēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš uzskata, ka priekšpēdējā Saeimas sēdē virzīt izmaiņas finanšu nozares regulējumā, lai vairotu sociālo kapitālu pirms vēlēšanām, nav pieņemama prakse likumdošanas veidošanā.
Lai izmaiņas nozares regulējumā nekļūtu par priekšvēlēšanu kampaņas elementu, LAFPA aicina politiskās partijas līdz Saeimas vēlēšanām nevirzīt jaunas, iepriekš neizdiskutētas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kā arī neatbalstīt LRA virzītos priekšlikumus.
"Demisiju pieprasīšana, populistiski priekšlikumi, kas iesniegti pēdējā mirklī, neanalizējot to ietekmi uz tirgu un patērētāju, nav pieņemama prakse likumdošanas veidošanai. Mēs redzam, ka ir sākušās priekšvēlēšanu kampaņas, kas iezīmējas ar vairāk solīšanu, lai politiķi tikai spētu nokļūt mediju dienas kārtībā. Latvijas Reģionu apvienības priekšlikums ir skaudrs piemērs tam," norādījis Āboltiņš.
Vizot izmaiņas patērētāju kreditēšanas nozares regulējumā, politiskā partija nav veikusi analīzi par to, kādu ietekmi izmaiņas atstās uz tirgu un patērētāju, uzmanību vērš LAFPA.